• Tweet

Līdz brīdim, kad pa Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm pirmajam “Rail Baltica” ātrvilcienam no Igaunijas, cauri Latvijai un Lietuvai vajadzētu nokļūt Polijā, atlikuši seši gadi. Bet stratēģiskais dokuments, ko būvēs un par kādu naudu, joprojām iestrēdzis valdībā. Premjere uzsver, ka nedrīkst atkārtot jau pieļautās kļūdas – nemitīgo kavēšanos un sadārdzināšanos. “Nekā personīga” zināms, ka vienīgajos līdz šim uzbūvētajos “Rail Baltica” objektos – lidostā un centrālajā dzelzceļa stacijā konstatēts 40 miljonu sadārdzinājums, no kādas naudas to varētu apmaksāt, patlaban nav zināms.

Tas, ka “Rail Baltica” maksās četras reizes dārgāk, nekā pirms septiņiem gadiem rēķināts, politiķiem pērn nāca kā milzu pārsteigums. Pat, ja izdodas piesaistīt plānoto Eiropas finansējumu, nav atbilžu, kur ņemt naudu jau iesāktiem būvdarbiem un kā līdz 2030. gadam pabeigt “Rail Baltica” pirmo posmu. Latvijai sešos gados pašai jāatrod trīs miljardi eiro.

Lai tiktu galā ar kritisko situāciju, ir versija dzelzceļa līniju cauri Rīgai nebūvēt, bet galvaspilsētas iekļaušanu trasē risināt vēlāk. Tomēr satiksmes ministrs Kaspars Briškens stingri iestājas, ka ārtrvilcienam jāpietur Rīgā un Eiropas platuma dzelzceļa sliedes caur galvaspilsētu jāuzbūvē vispirms.

“Man personīgi ir skaidrs, kādas ir Latvijas prioritātes šajā pirmajā fāzē. Un viena no prioritātēm ir Rīgas pilnvērtīga integrācija. Attiecīgi, tad, kad sāk kursēt pasažieru vilcieni, tiem būtu jāpiestāj abās Rīgas stacijās. Tā ir kritiska Latvijas prioritāte. Tam, protams, ir saistība ar šīs līnijas savienošanu Latvijas ekonomiskajā konkurētspējā un tā tālāk. Vienlaikus ir svarīgi uzsākt darbus reģionālo pamatlīniju būvniecībā,” norāda Briškens.

Centrālās stacijas un lidostas pieturas vienīgās sākts būvēt. Palaist vilcienu tām garām būtu milzu izgāšanās. Bet tieši pilna Rīgas loka nebūvēšana ļauj kaut nedaudz turēties projekta budžetā- virs sešiem miljardiem (6,3 milj) eiro.

Lielākoties trase sastāvētu no viena sliežu ceļa, nevis diviem, kā bija iecerēts. Atteiktos arī no dārgā tuneļa Pārdaugavā.

Vilciens no Igaunijas Daugavu šķērsotu netālu no Salaspils, tad Rīgā iebrauktu no tā dēvētā Misas trijstūra – vietas Vecumnieku pagastā pie Misas upes, piestātu lidostā “Rīga” un tad Centrālajā dzelzceļa stacijā. Pēc tam pa to pašu ceļu izbrauktu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinātu ceļu uz Lietuvu.

Šī iecere aprakstīta Satiksmes ministrijas Informatīvajā ziņojumā, ko bija jāpieņem valdībā. Taču šis stratēģiskais dokuments iestrēdzis. Asas domstarpības izvērtušās starp satiksmes ministru Kasparu Briškenu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.

“Nekā personīga” vaicāja satiksmes ministram, kāpēc koalīcijas partnerus nepārliecina (Satiksmes ministrijas) Informatīvais ziņojums?

“Skatām šo ziņojumu jau no februāra. Ir saņemti neskaitāmi iebildumi no ministrijām, primāri no Finanšu ministrijas. Skaidrs, ka šādā mega projektā nav iespējama situācija, ka visa projektam nepieciešamā nauda ir nogūlusies kādas valsts bankas kontā un ir brīvi pieejama. Tā tas parasti nenotiek. Šis politiskais lēmums, par to, kāds būs pirmās fāzes trasējums, tiešā mērā ietekmē to, uz kādiem līdzekļiem mēs varam pretendēt. Un šeit ir fundamentālas domstarpības (ar Finanšu ministriju), kādā veidā nodrošināt projektam finansējumu. Ja es skatos, kāds ir modelis Igaunijā, tad tur no pirmās dienas ir finanšu ministrijas atbildīgā amatpersona, kas nodrošina projekta finanšu plānošanu ar valsts budžeta plānošanu. Latvijas gadījumā tas tā nav noticis,” norāda Briškens.

“Rail Baltica” projekts iepriekšējos gados ir slikti vadīts. To rāda gan kavēšanās ar darbiem, gan nespēja piesaistīt nepieciešamo naudu. Ir nomainījušies trīs satiksmes ministri, bet joprojām nav skaidrs, ko uzbūvēs, ko ne.

Būvprojektus pasūta trīs Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail”, būvnieku rēķinus akceptē nacionālais ieviesējs SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”, bet tos apmaksā satiksmes ministrija. Finanšu ministrija savukārt atbild par valsts līdzfinansējumu.

Pirms vairāk nekā mēneša atkāpās ilggadējā vadība “Eiropas dzelzceļa līnijās”. Premjerministre Evika Siliņa bija spiesta atzīt, ka nav skaidrs, kurš šajā gadsimta vērienīgākajā projektā ir galvenais atbildīgais. Nesen Satiksmes ministrijā izveidots valsts sekretāra vietnieka amats “Rail Baltica” jautājumos, kam konkursā izraudzīta Kristīne Malnača, bet premjerei šķiet, ka ar to ir par maz.

“Rail Baltica” projektā ir būvdarbi, par ko no konkrētās Eiropas programmas maksāt nedrīkst. Tāpēc tiek meklēti alternatīvi finansējuma avoti. Kā vienu no tādiem satiksmes ministrijā apspriež Eiropas Atveseļošanās fondu. Aktivitātes Latvijai līdz 2026.gadam gan ir saplānotas, taču, pastāvot risks neizmantot 109 miljonus eiro un, saskaņojot ar Eiropas komisiju, šī nauda būtu novirzāma Rīgas centrālās stacijas būvdarbu kārtai.

SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētāja p.i. Ēriks Diļevs pauž: “Šobrīd esam sākuši sarunas par Atveseļošanās fondu. Jo mums centrālajā dzelzceļa stacijā, cilvēki, kuri iet garām, redz tās betonas estakādes, kuras ir uztaisītas. Tieši tā 2 B kārta būtu jāsāk, lai mēs varam esošās 15-20 sliedes pārlikt uz turieni. Pārlikt dzelzceļa satiksmi, lai mēs varam uzsākt jau otrā, ziemeļu daļā. Tas ir kritiski, lai tos darbus varētu pabeigt un dzelzceļa kustību varētu pārlikt.”

Atsevišķiem darbiem varētu piesaistīt arī privāto publisko partnerību. Tikusi apspriesta arī aizņemšanās. Finanšu ministrs par to gan ir skeptisks, bet citas idejas arī nepiedāvā.

“Projekta izmaksas ir ļoti iespaidīgas, un pašlaik mēs mēģinām saprast ilgtermiņā līdz 2030.gadam. Es neredzu, ka miljardiem lielas saistības Latvijas valsts var uzņemties. Mums jau nākamgad būs tā rocība ierobežota, nākamajos gados drusku labāk, bet tad par to ir jādomā. Liels projekts, bet tā viena lieta būtu, ko mēs gribam redzēt, ka tas tiek labi vadīts,” norāda Finanšu ministrijā.

“Nekā personīga” kļuvis zināms, ka par abām starptautiskajām “Rail Baltic” stacijām būvniekiem nav maksāts jau kopš februāra. Konstatēti radikāli sadārdzinājumi, un tos, visdrīzāk, nevarēs segt no Eiropas fondu naudas.

Kaut pirms vairākiem gadiem noslēgie līgumi ar būvniekiem paredzēja cenu indeksāciju, neviens neieplānoja, ka inflācija būs 20-30 %. Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no “Eiropas dzelzceļa līnijām”, gan satiksmes ministrijas. Bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt. Sadārdzinājums ignorēts ilgāku laiku un patlaban sasniedz 39 miljonus eiro. “Tas, ko prasa būvnieki, ir pamatoti, jo darbi ir izpildīti”, uzsver “Eiropas dzelzceļa līniju” pagaidu vadītājs Ēriks Diļevs .

Diļevs saka: “Sadārdzinājums par 2023. gadu līdz 31.decembrim ir 33 miljoni un uz šo gadu par šo pusgadu līdz jūnijam ir seši miljoni. Kopā 39 miljoni. Jautājums, vai to varēja ietekmēt, kontrolēt, es domāju , tas vairāk jājautā iepriekšējai “Eiropas dzelzceļa līnijas” vadībai, kā šis līgums tiek vadīts, kādi darbi tiek pasūtīti. Redzot, ka tā inflācija kāpj, varbūt tur bija jāveic kaut kāds risku izvērtējums un jāsamazina pasūtīto darbu apjoms, lai mēs neiztērētu šo budžetu.”

Briškens norāda, ka patlaban tiek gatavots visaptverošs informatīvs ziņojums tieši par abām starptautiskajām “Rail Baltica” stacijām. “Lai pārliecinātos, kāpēc ir tik radikāli sadārdzinājumi kopējā izmaksu profilā. Mēs arī iekšējās pārbaudēs esam konstatējuši, ka Latvijas puses amatpersonas, līgumus slēdzot, ir uzņēmušās saistības, kas iet pāri ietvaram, par ko valdība ir lēmusi,” teic Briškens.

“Nekā personīga” satiksmes ministram arī vaicāja, vai summās iekļauti arī soda procenti, jo līgums to paredz. “Diemžēl tas tā ir,” sacīja Briškens. “Problēma šeit ir, ka šīs izmaksas, iespējams, nav attiecināmas pret Eiropas fondu piešķirto finansējumu.Tās ir izmaksas, kas potenciāli varētu gulties uz Latvijas valsts budžetu. Līdz ar to, jebkurā gadījumā tas ir valdības lēmums,” viņš norādīja.

Savukārt SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Diļevs norādīja, ka ar otru jauno valdes locekli risina konstruktīvas sarunas ar būvniekiem gan “Rix” (lidostā Rīga), gan Rīgas centrālajā stacijā. “Lai vienotos par vēlamo iznākumu, kas abām pusēm ir pozitīvas. Skaidrs, ka mēs negribam apstādināt darbus, jo šādos mega projektos mēs to vienkārši nevaram darīt, jo tos darbus atsākt būs ļoti dārgi,” viņš pauda.

Ar būvniekiem tiek runāts par apmaksas grafika pārskatīšanu. Bet problēma ir jāātrisina nekavējoties. Vasarā Eiropas komisija skata Latvijas jaunāko (CEF 10) pieteikumu par nākamo, pēc kārtas jau desmito Eiropas naudas piešķīrumu Rail Baltica projektam. Līdz tam pašiem jātiek skaidrībā, kas notiek ar projektu Latvijā.

Kopš 2015.gada Latvija no Eiropas Savienības līdzekļiem piesaistījusi 796 miljonus, vēl 223 miljonus finansējusi valsts. No šīs naudas apgūta aptuveni trešā daļa.