• Tweet

TV3 raidījumā “Nekā personīga” rīcībā nonākusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku sagatavotā rokasgrāmata, kā pareizi apšmaukt valsti. Pamācībās rokrakstā uzskaitītas prasības, kas uzņēmumiem jāievēro, lai darījumus nefiksētu ieņēmumu dienesta riskanto uzņēmumu filtrs un lai informācija par to nonāktu pie konkrēta nodokļu inspektora.

Uzņēmums jāreģistrē Vidzemes priekšpilsētā, nosaukumam jāsākas ar burtiem no A līdz K, darījumos jāuzrāda vismaz 15% peļņa. Konti jāatver “Trasta”, “Citadele” vai “Swedbank”. Jāpieņem vismaz trīs darbinieki, kuru algām jābūt 400 līdz 700 eiro. Priekšniekam 1000. Uzņēmumi nedrīkst nodarboties ar zeltu, metāliem vai fototehniku. Krāpniekiem obligāti jāpārbauda Elektroniskās deklarēšanās sistēmā saņemtie VID ziņojumi. Visi shēmā iesaistīto firmu tālruņi jāpāradresē uz vienu, kas ir pieslēgts tīklam, taču atrodas telpā, kur neviens neies un klausuli nepacels.

Šo rokasgrāmatu Finanšu policija pagājušā gada martā atrada pie VID ierēdnes Agneses Leimanes. VID Cēsu nodaļas galveno nodokļu inspektori aizturēja aizdomās par shēmas organizēšanu, ar kuru no valsts budžeta 3 gadu laikā izkrāpti 1,6 miljoni eiro.

Ilze Cīrule, VID ģenerāldirektore norāda: “Kriminālprocess turpinās, izmeklēšanas darbības turpinās. Nevaru precīzi pateikt, kad lieta tiks nodota prokuratūrai vajāšanas uzsākšanai. Šajā brīdī, jā, darbiniece turpina darbu VID, pavisam citā amatā, kur viņai ir daudz mazākas pilnvaras un praktiski nav pieejas nekādai klientu informācijai.”

VID nodokļu inspektores aizturēšana notika laikā, kad Finanšu ministrijas vadība Finanšu policiju un tās darbiniekus kritizēja par negodprātību un nespēju apturēt nodokļu krāpniekus. Finanšu policija ar šo aizturēšanu demonstrēja, ka vainīgie meklējami arī starp nodokļu iekasētājiem. Tomēr tas situāciju nemainīja. Izmaiņas skāra galvenokārt ieņēmumu dienesta spēka struktūras. Finanšu ministre pašas iniciēto VID sapurināšanu uzskata par veiksmīgu un bieži stāsta, ka šis pasākums jau nes augļus.

“Rezultāts arī jau ir acīmredzams. Es domāju, ka daļēji sabiedrības spiediena, daļēji arī to pārmaiņu rezultātā, nodokļi mums šogad tiek iekasēti diezgan labi, neskatoties uz to, ka ekonomikas izaugsmes prognoze jau pavasarī bija jākoriģē arī uz leju, nodokļi ir ne tikai izpildīti, bet arī pārpildīti,” uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Tomēr nekas neliecina, ka sekmīgā naudas iekasēšana notikusi, pateicoties VID spēka struktūru purināšanai. Pavērsiens nodokļu iekasēšanā notika jau 2015. gada rudenī, vēl pirms Dana Reizniece-Ozola nonāca Finanšu ministrijā. 2015. gada oktobrī krasi samazinājās PVN atmaksas uzņēmumiem. Firmas var saņemt atpakaļ samaksāto PVN, ja, piemēram, eksportē preces, kuras nopērkot ir samaksāts PVN. Tieši atmaksas par eksportu visbiežāk izmanto krāpnieki. Līdz 2015. gada rudenim Valsts ieņēmumu dienests regulāri atmaksā atpakaļ trešo daļu no iekasētā. Tagad proporcija tuvojas ceturtdaļai. Valstij paliek par 10 miljoniem PVN vairāk.

Ja 2014. gada oktobrī VID iekasēja 240 miljonus eiro un atdeva atpakaļ 103 miljonus, tad 2015.gadā no iekasētajiem 250 miljoniem uzņēmēji saņēma atpakaļ tikai 75 miljonus. Tobrīd nebija būtisku izmaiņu likumos, netika palielināti nodokļi. Iemesli meklējami Valsts ieņēmumu dienesta darba organizācijā.

Ināra Pētersone, bijusī VID ģenerāldirektore norāda, ka 2015. gada pavasarī izveidota VID iekšienē no visām struktūrām, kas saistītas ar PVN iekasēšanu, darba grupa, ko vadīja mana vietniece Dace Pelēkā.

Darba grupa izlēma, ka, pirmoreiz reģistrējoties PVN reģistrā, uz sarunu ar inspektoru jānāk firmas amatpersonai, nevis pilnvarotai personai. Tas ļāva pārliecināties, vai uzņēmums nav radīts PVN izkrāpšanai. Tāpat uzlabotas risku analīzes programmas, ņemti vērā Finanšu policijas ieteikumi, kurām pazīmēm jāpievērš uzmanība, caurskatot PVN reģistrus. Finanšu policija pievērsusi lielāku uzmanību nodokļu parādniekiem. Arī kases aparātu kontrole pēc “Gan Bei” lietas kļuvusi rūpīgāka.

“2015. gads arī bija tas nosacīti lūzuma posms, kad iemācījās sarunāties. Kad saprata, ka ir viens ieņēmumu dienests, nevis katram savs karodziņš. Droši, ka tas arī nospēlēja – viena ēka. Jo būtiski uzlabojās sadarbība starp struktūrvienībām tad, kad aizgāja uz Talejas ielu. Iedomājieties, no Smilšu ielas vai vienalga no Jeruzalemes ielas tur skriet līdz Finanšu policijai. Šeit ir – nonāc leja vai uznāc augša un uzriez notiek. Tā sadarbība uzlabojās, kas bija patīkami, ne tikai vadītāju līmenī, bet sāka sarunāties darbinieki savā starpā un nebija šīs te bailes no Finanšu policijas – ko es tur jautāšu, viņš man tur neatbildēs,” norāda Pētersone.

Jaunajā ēkā VID struktūras ievācās 2014. gadā. Jebkuras izmaiņas ieņēmumu dienesta darbā rezultātos atspoguļojas tikai gada vai divu laikā. Pētersone ir pārliecināta, ka pērn veiktās rotācijas nav tas iemesls, kuru dēļ šobrīd budžetā nonāk vairāk nodokļu naudas

“Nu mēs redzam, ka no ēnu ekonomikas samazināšanas ir gūti būtiski ieņēmumi valsts budžetā. Ieņēmumi vairāk nekā bija plānots. Lielā mērā tas ir atkarīgs no VID darba efektivitātes un es to ļoti augstu vērtēju,” norāda Reizniece – Ozola.

Konkrētus skaitļus ministre aicināja prasīt Valsts ieņēmumu dienestam. Taču tieši šī statistika arī apliecina, ka jau no 2015. gada oktobra valsts PVN nodoklī saņem par vidēji 10 miljoniem eiro mēnesī vairāk, jo samazinājušās PVN atmaksas. Tāpēc arī izdevās sekmīgi pabeigt 2016. gadu. Ja nebūtu šo izmaiņu, tad valdība tagad nevarētu sevi slavēt par veiksmīgi izpildītu budžetu.

Valdība šonedēļ pasteidzās palepoties ar labajiem nodokļu iekasēšanas radītājiem janvārī. Valsts kasē ienākuši par 5 procentiem vairāk nodokļu naudas. Janvāris, kad valsts kasē ienāk nodokļi par tēriņiem Ziemassvētku dāvanām, nodokļu iekasētājiem vienmēr ir bijis pozitīvu pārsteigumu pilns. 2011. gadā valdība priecājās par neplānotiem 13%, 2013. gadā par 7%.

Foto: Valsts kanceleja