• Tweet

Kultūras ministrs Nauris Puntulis rosina Saeimā aktualizēt jau 2023. gada 19. jūnijā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita Satversmes 47. panta kārtībā izteikto priekšlikumu pieņemt likumu par “Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas politiku rezultātā ieviesto nosaukumu pārdēvēšanu”. Puntulis šādu aicinājumu iesniedzis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Likumprojekts nosaka totalitārā okupācijas režīma laikā ieviesto ielu un apdzīvotu vietu nosaukumu pārdēvēšanu atbilstoši latviskai kultūrvidei un Latvijas Republikas valstiskumam.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Ir nepieņemami, ka Latvijā arvien ir tādi ielu nosaukumi kā, piemēram, Pionieru iela. Tāda ir 11 apdzīvotās vietās Latvijā, arvien ir 4 Maskavas ielas, Oktobra iela ir 5 vietās Latvijā, kolaboranta Andreja Upīša ielas ir vismaz 6, ir okupantu valdības ministra Paula Lejiņa vārdā nosauktas ielas Rīgā un Jelgavā, tāpat Latvijā eksistē tādas apdzīvotas vietas, kā piemēram, Holodnije Ručji un Tihaja Pristaņa. Šādu nejēdzību ielu un apdzīvotu vietu nosaukumos joprojām ir pārāk daudz un tas būtu jāmaina.”

Kā uzsver kultūras ministrs, vairāk nekā 30 gadus esot neatkarīgiem, būtu laiks atteikties no pagātnes pieredzes nospiedumiem, kas neatbilst demokrātiskas un brīvas valsts pašizpratnes pamatiem.

Nauris Puntulis: “Atteikšanās no ielu nosaukumiem, kuri slavina komunistisko totalitāro režīmu vai personas, kuras to atbalstījušas, veidos latviskāku vidi, stiprinās latvisko pašapziņu un apliecinās brīvu un demokrātisku valsti. Tas būtu vēl viens sen nepieciešams lēmums totalitārās pagātnes pārvarēšanā un sabiedrības vienotas vēstures apziņas veicināšanā.”

2023. gada E. Levita nosūtītajā vēstulē Saeimai, kur aprakstīta likuma nepieciešamība, pielikumā tika pievienots biedrības “Publiskās atmiņas centrs” izstrādātais likumprojekts par okupācijas perioda ielu pārdēvēšanu un konkrētu Latvijas apdzīvoto vietvārdu un ielu, kurām būtu nepieciešams mainīt nosaukumus, saraksts.

Šī gada jūlijā ministrs Nauris Puntulis tikās ar biedrības “Publiskās atmiņas centrs” valdes priekšsēdētāju Dr. hist Kārli Kangeri un biedrības pētniekiem. Biedrība “Publiskās atmiņas centrs” ir veikusi nozīmīgu darbu Latvijas okupācijas perioda vēstures pētniecībā un šo gadu laikā atjauninājusi arī likumprojektu “Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums”, kas līdz ar Puntuļa rosinājumu nodots Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Biedrība no jauna apkopojusi arī vietvārdu sarakstu, kas būtu maināmi.