Puntulis: Ikvienam, kurš lūgs pabalstu kā brīvmākslinieks, tiks pajautāts – kāds ir tavs ieguldījums mākslā?
Kultūra šajā krīzes laikā ir skarta vistiešākajā trāpījumā, tāpēc kultūras nozarei ir nepieciešams lielvalsts cienīgs atbalsts, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Pēc viņa paustā, “ja mēs sevi joprojām dēvējam par kultūras lielvalsti, tam ir jāatspoguļojas realitātē – darbos un valsts attieksmē.”
“Mums ir izcili mākslinieki, kuri veido mūsu atpazīstamību pasaulē, mums ir dziesmu svētku un amatiermākslas process, un tas viss jānovērtē ar valsts attieksmi. Kultūra šajā krīzes laikā ir skarta vistiešākajā trāpījumā, tāpēc kultūras nozarei ir nepieciešams lielvalsts cienīgs atbalsts. Pēc mūsu aprēķiniem, šobrīd tas būtu ap 32 miljoni eiro. Tie sadalīsies trīs daļās. Pirmā – lai pieceltos: kompensējošie mehānismi – ne tikai dīkstāvē esošām valsts kapitālsabiedrībām (teātriem utt.), bet arī pasākumu rīkotājiem, producentiem, koncertzālēm, visam privātajam un nevalstiskajam sektoram. Otrā sadaļa: finansējums, lai atgūtos, lai pieceltos no krīzes sitiena. Tāpēc jāiegulda savā radošumā. Nevis lai izdzīvotu – ar to lai nodarbojas Labklājības ministrija ‒, bet gan lai rosinātu radīt. Mums saskaņā ar PVO rekomendācijām ir aizliegti publiski pasākumi, bet radīt mums neviens nevar aizliegt. Mēs liksim uzsvaru uz jauninājumu: uz jaunrades stipendijām. Un šo stipendiju modelis arī būtu tas, kam vajadzētu visvairāk naudas, lai dīkstāves laikā kultūras ļaudis ne tikai izdzīvotu, bet arī darītu to, ko viņi vislabāk prot – radītu. Trešā sadaļa – lai kļūtu spēcīgāki: līdztekus drosmīgiem risinājumiem ekonomikā organizēt valsts pasūtījumu literatūrā, mūzikā, teātra mākslā, kino, tradicionālajā un nemateriālajā kultūrā, digitalizācijas projektos un citur. Aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados Lielās depresijas laikā šādu „ārpusrāmja” lēmumu pieņēma un realizēja ASV – investēja milzīgus līdzekļus tieši kultūrā. Mūsdienās to dēvē par Rūzvelta plānu jeb Jauno kursu. Un šobrīd mēs esam līdzīgā situācijā – pēc krasa cirtiena, pēc faktiskas kultūras jomas apstāšanās mums jābūt drosmīgiem un jārealizē savs kultūras nepārtrauktības plāns, kurā skaidri nolasāms rainiskais motīvs – mainies uz augšu,” sacīja Puntulis.
Viņš norādīja, ka visgrūtāk būs novērtēt, kurš ir un kurš nav pelnījis atbalstu: “Būs kritēriji. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, un to nedrīkst sadalīt bez kritērijiem. Ja kāds iet pie finanšu ministra un saka: man vajag dīkstāves pabalstu, jārēķinās, ka atbilde būs: bet kāds ir tavs nodokļu apmērs, ko esi maksājis? Ja kāds nāk uz Kultūras ministriju un saka: esmu brīvmākslinieks, vēlos pabalstu. Arī te jārēķinās ar to, ka jautāsim: kāds ir tavs konkrētais radošais, profesionālais ieguldījums Latvijas kultūrtelpā? Bet tieši šī ir tā sarežģītākā daļa, un, iespējams, daudzi mūziķi ir uztvēruši manis teikto kā atrunu, bet popmūzika un rokmūzika visu laiku ir baudījusi neierobežotu radošo brīvību. Padomju laikos rokmūzika bija „slikta”, un varbūt es neatceros tos laikus, kad „no saksofona spēles līdz dzimtenes nodevībai bija viens solis”, bet es atceros, kā mēs – visi rokmūziķi – katru gadu piedalījāmies tarifikācijas skatēs, kurās bija stingri kvalitātes kritēriji. Protams, mēs neatgriezīsimies pie tarifikācijas skatēm.”
Puntuļa ieskatā, salikt visus konkrētos rāmjos – tas nebūs viegls uzdevums.
“No otras puses – man kā par nozari atbildīgam politiķim tas ir pienākums un arī visdziļākā vēlme risināt šos jautājumus. Es negribu dalīt – akadēmiskā vai neakadēmiskā mūzika, jo ir tikai laba vai slikta mūzika, bet, ja mēs runājam par radošu personību – jebkurā mūzikas žanrā, ne jau katrs var iegūt brīvmākslinieka statusu, jo ikvienam, kurš atnāks palūgt pabalstu kā brīvmākslinieks, tiks pajautāts – kāds ir tavs ieguldījums mākslā?” komentēja ministrs.
Kā zināms, Kultūras ministrija šonedēļ Finanšu ministrijai iesniegs atbalsta plānu, lūdzot piešķirt kultūras nozarei 32 miljonus eiro.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Piektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...
Lasīt tālākKriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākEzīšfests izziņo pirmos festivāla māksliniekus
Augusta otrajā pusē Tallinas ielas kvartālu jau tradicionāli pieskandinās vasaras noslēguma galvenais pasākums - urbānais festivāls “Ezīšfests 2025” - ar dziesmām, dejām un dažādām...
Lasīt tālāk“Rīgas Modes” izdod vasaras mīlestības dziesmu “Dienas”
Muzikālā apvienība “Rīgas Modes” laiž klajā vasarīgu singlu “Dienas” un, nebaidoties no visskaistākajām popmūzikas klišejām, aicina saglabāt cerību uz mīlestību, jo “viss...
Lasīt tālākArmins van Būrens ar lielkoncertu uzstāsies Viļņā
2. augustā Vingios parkā ar vienīgu lielkoncertu Baltijā uzstāsies populārs didžejs un elektroniskas mūzikas producents Armins van Būrens, informē portals balticevents.info. Armins ir...
Lasīt tālākLai bērns izbauda Dziesmu svētkus no sirds – psihologs skaidro, kā palīdzēt emocionāli sagatavoties
Laiks pirms Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ir īpašs – pilns satraukuma, gaidu un liela piedzīvojuma priekšnojautu. Bērni ar aizrautību gatavojas svētkiem, mēģinājumos...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijas grāmatu tirgus saglabā tradīcijas, prese pielāgojas digitālajam pieprasījumam
Latvijas grāmatu plaukti 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, kļuva bagātāki par 180 jauniem nosaukumiem, sasniedzot kopumā 2 194 izdotas grāmatas un brošūras. Tas ir 9% pieaugums, kas pirmo...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālāk