PTAC vadītāja: Ātrie kredīti ir bagātnieku kredīti
Ātrie kredīti ir bagātnieku kredīti un sabiedrība bez tiem varētu iztikt, otrdien intervijā LTV raidījumā “1:1” sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.
PTAC direktore norādīja, ka lielākoties problēmas tiek novērotas tieši ātro kredītu jomā, paskaidrojot, ka šie kredīti tiek diezgan uzbāzīgi piedāvāti, cilvēkiem tiek solīti bezmaksas kredīti un atlaides, un ļoti daudzi cilvēki, kas attiecīgajā brīdī ņem ātro kredītu, par atmaksu nedomā.
“Ātrie kredīti patērētājus noved pie sava veida kredītu spirāles. Netiek piedāvāti atmaksas grafiki, ir iespēja kredītus pagarināt un rodas situācija, ka paiet trīsdesmit dienas un viss atkal jāatmaksā reizē,” skaidroja Vītoliņa, uzsverot, ka šajā nozarē ir daudzi riski, kas var kaitēt patērētājam.
Savukārt komentējot Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) pārstāvju un Saeimas deputātu teikto, ka ātrie kredīti veic sava veida sociālo funkciju, piemēram, palīdz pensionāriem grūtos laikos iegādāties nepieciešamos medikamentus, Vītoliņa bija kritiska, norādot, ka nekādā gadījumā nevar piekrist tam, ka ātrie kredīti kaut kādā veidā veiktu sociālo funkciju.
“Ātrie kredīti ir bagātnieku kredīti, tos vispār nevar dot cilvēkiem, kam ir finanšu grūtības, kādas ārkārtas situācijas. Šie kredīti būtībā nav tam domāti,” sacīja Vītoliņa, norādot, ka nevajag iedomāties, ka kredīts ir pirmās nepieciešamības prece, kas visiem ir vajadzīgs.
PTAC direktore norādīja, ka pensionāriem šie kredīti nodara lielāku ļaunumu, jo kopumā atdodama summa ir lielāka kā aizņēmuma: “Kopumā jāsaprot – ja zālēm pašlaik trūkst pieci eiro, paņemot ātro kredītu, maksājums par pāris dienām veidos divus eiro. Tas nozīmē, ka nākamajā mēnesī pensionāram trūks jau septiņi eiro,” skaidroja Vītoliņa.
Pēc PTAC direktores domām, sabiedrība mierīgi varētu iztikt bez ātrajiem kredītiem, kas nodara daudz lielāku kaitējumu, jo patērētājs, ņemot kredītu, uzņemas ļoti lielas saistības, kam var būt būtiska ietekme ikdienas dzīvē.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālāk
