Protests pie LTV ēkas pierāda – žurnālistiem kļūdas un apzinātas manipulācijas netiks piedotas

Mēs arvien biežāk dzirdam sakām, ka neatkarīgi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums, taču Covid-19 pandēmija ir iezīmējusi vairākus trūkumus arī žurnālistu darbā. Un, šķiet, 7. februāra protests pie Latvijas Televīzijas (LTV) ēkas tikai vēlreiz apliecina jau iepriekš zināmo – žurnālistu profesijas prestižs šajā laikā ir būtiski cietis.
Pēdējā gada laikā esam dzirdējuši vairākus apgalvojumus par žurnālistiem (un ne tikai sabiedriskajā medijā strādājošajiem) – ka tie sagroza informāciju, ierobežo vārda brīvību, uzklausa tikai valdībai tīkamus viedokļus un, līdzīgi kā Valsts prezidents Egils Levits, ignorē nozīmīgu daļu tautas – to daļu, kura uzskata, ka nav pieļaujams apmaiņā pret darbu prasīt Covid-19 vakcīnu. Arvien biežāk izskan apgalvojumi, ka medijiem ir jākalpo patiesībai, nevis valdībai. Galu galā – jākalpo sabiedrībai.
Turklāt arī Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodeksā pausts: “Vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums. Brīva un neatkarīga prese, radio, televīzija, interneta mediji ir cilvēktiesību ievērošanas un sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti.”
Protams, būs tādi cilvēki, kuri noguruši no Covid-19 situācijas, saasināti reaģēs uz jebkuru sižetu, kas ignorēs otras puses viedokli, bet vai tiešām sašutumam nav vietas? It īpaši, kad pie Rīgas pils sanāk tūkstošiem protestantu, bet LTV paziņo, ka atnākuši vien daži simti? Vai kad vakarā tiek uztaisīts sižets par protestu pie Ministru kabineta, kad tur palikuši tikai daži protestētāji, no kuriem daļa ir iedzērusi vai agresīvi noskaņota? Vai tā nav informācijas sagrozīšana? Jo tas taču sniedz priekšstatu, ka pret ierobežojumiem iestājas tikai sīvā dzēriena cienītāji, kaut gan esošā situācijā daudzi vienkārši klusē un pakļaujas.
Tie gan nav vienīgi iemesli, kāpēc pirmdien, 7. februārī, vairāki pret Covid-19 ierobežojumiem un sertifikātiem protestējošie atradās arī pie LTV ēkas ar skaļiem svilpieniem un aicinājumiem žurnālistiem iznākt pie sabiedrības, uzklausīt tās sacīto un atspoguļot pienācīgi sižetā.
Visticamāk lielāko uguni situācijai piešķīla sižets 20. janvāra “Panorāmā” par Gunāram Astram veltītā pieminekļa atklāšanu. Pieminekļa atklāšanas ceremoniju ieskāva svilpjošs un bļaujošs pūlis, kas izsvilpa Valsts prezidenta Egila Levita un tieslietu ministra Jāņa Bordāna runu, bet LTV tika pārraidīts sižets, kurā svilpšana bija dzirdama arī mūziķes Ievas Akurāteres uzstāšanās laikā, lai arī patiesībā tobrīd svilpts netika.
Vēlāk atvainošanos mikroblogošanas vietnē “Twitter” publiski pauda sižeta autors – Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Iļja Kozins: “Par manu vakardienas sižetu “Panorāmā”. Aizrāvos ar sižeta māksliniecisko noformējumu. Tā bija kļūda montēt svilpēju bildi kopā ar Akurāteres dziesmu. Kaut arī man nebija tāda nodoma, es tomēr esmu sagrozījis realitāti, kas ir pret manas profesijas standartiem. Lūdzu, atvainojiet.” Arī LTV atzina, ka ir noticis žurnālistikas standartu un Latvijas Televīzijas vērtību pārkāpums, un atvainojās skatītājiem, taču kā tad īsti dzīvē notika šīs “pilnas atbildības uzņemšanās”?
Daļa sociālajos tīklos pauda pārliecību, ka vainīgajiem darbs LTV bija jāpamet, jo uzticība medijam ir sagrauta, kamēr citi pārmeta, ka Kozins, intervējot Leonu Astru, aizmirsa pavaicāt, kāpēc viņš sava brāļa pieminekļa atklāšanā atrodas “aiz žoga”. Turklāt nepamanīts arī nav palicis veids, kā mediji centās diskreditēt sabiedrības negatīvo attieksmi pret varu, pasakot, ka tie, kuri svilpj, kliedz un kritizē valdošos, ir antivakseri. Vai tiešām visi pārējie slavē šo valdību?
Vai tiešām pašiem žurnālistiem ir patīkami ieslēgties televīzijas ēkā tikai, lai izvairītos no protestantiem? Protams, katrs dara savu darbu, bet vai žurnālisti ar savu lepojas?
Mēs, protams, nemetamies attaisnot protestantu rīcību un nepaužam, ka LTV darba traucēšana bija pareiza rīcība, taču vai tik nav tā, ka žurnālisti paši ar savu darbību ir izsaukuši uguni uz sevi? Vai tad, kad pienāks laiks taisnoties par savām izvēlēm, visi žurnālisti varēs teikt, ka tās ir bijušas pareizas?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālāk