“Progresīvie”: 2021. gada budžetā valdība plāno aizņemties no iedzīvotāju nākotnes
Budžeta pieņemšana ir viens no labākajiem brīžiem, kad pārbaudīt valdības solījumu saikni ar realitāti. “Progresīvie” uzskata, ka valsts budžeta piedāvājums 2021. gadam skaidri parāda, ka valdības pārstāvju bieži lietotās frāzes par Latvijas tuvināšanu Ziemeļvalstu labklājībai ir tikai tukši saukļi bez pamatojuma.
“Topošais 2021. gada budžets ir vēl viens pierādījums tam, ka Jaunā Vienotība un finanšu ministrs Jānis Reirs nespēj saredzēt kopējo ekonomikas ainu un cilvēku vajadzības. Saukļu līmenī valdība sola mazināt aizņēmumus, bet realitātē redzam, ka notiek aizņemšanās uz mūsu nākotnes labklājības rēķina. Nevar runāt par Ziemeļvalstu ceļu, ja trūkst izpratnes, ka ieguldījumi veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā drošībā Latvijas situācijā dotu daudz lielāku atdevi nekā atsevišķu uzņēmumu glābšana,” pauž “Progresīvie” līdzvadītāja Antoņina Ņenaševa.
Lai gan eksistē globāli ekonomikas un veselības izaicinājumi, valdības apstiprinātā budžeta struktūra paredz bīstamu ieguldījumu deficītu veselības sistēmā, izglītības un sociālās drošības jomā.
Tiek turpināta pieeja veselības aprūpes sistēmu uzturēt uz tajā strādājošo pienācīgi neapmaksātā darba rēķina, kas nevarēs turpināties bezgalīgi. Tas draud ar veselības sistēmas sabrukumu laikā, kad riski mūsu veselībai ir augstāki nekā jebkad.
Citi valdības budžeta priekšlikumi paredz paaugstināt nodokļus zemāko ienākumu saņēmējiem, bet lielākos nodokļu samazinājumus piešķirt augstāko algu grupām. Tas parāda nevēlēšanos risināt sociālo nevienlīdzību un vēl vairāk samazina sociālo drošību.
Partija uzskata, ka Covid-19 un ekonomiskās lejupslīdes apstākļos šāds budžeta piedāvājums ir nopietns apdraudējums Latvijas iedzīvotāju labklājībai un nākotnei. Mums ir jāiegulda labākā nākotnē un jāizmanto iespēja pārdefinēt virzienu, kurā attīstīsies Latvijas ekonomika un sabiedrība.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk