21/05/2026, Kategorija: Ekonomika

Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Ja jaunākā skolas vecuma bērniem vecāki to vēl bieži piešķir par labi paveiktu darbu (44%) vai labām atzīmēm (14%), tad pusaudžu gados kabatas nauda jau pārsvarā paredzēta ikdienas tēriņiem un finanšu patstāvības attīstīšanai. Vienlaikus pieaug arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – no dažiem eiro jaunākajiem bērniem līdz pat 100 eiro mēnesī daļai jauniešu.

Mazākajiem bērniem – pirmā iepazīšanās ar naudu
Aptaujas dati rāda, ka 5–6 gadu vecumā kabatas nauda pārsvarā tiek dota ikdienas tēriņiem – tā norādījuši 30% vecāku. Vienlaikus nauda šajā vecumā bieži kalpo arī kā motivējošs instruments. Attiecīgi 24% vecāku to piešķir kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, bet 13% par labu uzvedību. Visbiežāk šajā vecumā piešķirtās kabatas naudas apmēr ir līdz pieciem eiro. Kā skaidro Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja: “Šajā vecuma posmā kabatas naudas uzdevums ir vairāk palīdzēt bērnam apgūt pašus finanšu pamatus – saprast, ka naudai ir vērtība, tā nav neierobežota un par to iespējams iegādāties konkrētas lietas.”

7–10 gadu vecumā veidojas pirmie finanšu ieradumi
Bērniem augot, pieaug arī kabatas naudas nozīme. Jau 52% vecāku norāda, ka 7–10 gadu vecumā nauda bērniem tiek dota ikdienas izdevumiem. Vienlaikus 44% vecāku to joprojām izmanto kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, 14% – par labām atzīmēm, bet 9% – par labu uzvedību. Šajā vecumā kabatas naudas apmērs visbiežāk ir no pieciem līdz 10 eiro mēnesī. “Šis ir vecums, kad bērni sāk pieņemt pirmos patstāvīgos lēmumus par tēriņiem, tāpēc svarīgi, ka vecāki pakāpeniski pāriet no “atalgošanas” pie regulāra budžeta principa. Tas palīdz bērnam mācīties plānot, izvēlēties un saprast prioritātes,” norāda Evija Kropa.

Pusaudžu vecumā kabatas nauda kļūst par patstāvības instrumentu
11–15 gadu vecumā vecāku pieeja būtiski mainās – 60% norāda, ka kabatas nauda tiek dota ikdienas tēriņiem bez papildu nosacījumiem. Tikmēr atlīdzības princips pakāpeniski zaudē nozīmi – tikai 30% vecāku naudu piešķir par labi paveiktu darbu, 8% – par labām atzīmēm, bet vien 2% – par uzvedību. Arī kabatas naudas apmērs pieaug – 34% pusaudžu mēnesī saņem no 16 līdz 30 eiro, bet katram piektajam kabatas naudas apmērs sasniedz līdz 50 eiro mēnesī.
“Pusaudžu vecumā kabatas nauda jau kļūst par praktisku budžeta plānošanas un atbildīgu finanšu lēmumu treniņu. Tieši šajā vecumā bērniem visbiežāk rodas grūtības ar apdomīgu tēriņu veikšanu un naudas vērtības izpratni, tāpēc ļoti svarīgi ir ļaut bērniem drošā vidē mācīties no saviem finanšu lēmumiem, nevis tikai teorētiski runāt par naudu,” skaidro Evija Kropa.

Jauniešiem – pāreja uz “pieaugušo finanšu modeli”
16–19 gadu vecumā kabatas nauda jau lielākoties tiek uztverta kā daļēja finanšu neatkarība. 62% vecāku naudu dod ikdienas vajadzībām, savukārt 58% – konkrētu vajadzību vai pieprasījumu gadījumos. Šajā dzīves posmā kabatas nauda arvien vairāk līdzinās pieaugušo budžeta modelim – jaunietim tiek uzticēta lielāka atbildība par saviem tēriņiem, transportu, izklaidi vai apģērbu. To apliecina arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – katram trešajam tie ir līdz 50 eiro mēnesī, bet katram piektajam – jau līdz 100 eiro mēnesī. Šajā vecumā kabatas nauda galvenokārt tiek saņemta ar pārskaitījumu uz bankas kontu, lai jaunietis var norēķināties ar savu bankas karti. “Kopumā dati ļoti skaidri parāda tendenci – jo jaunāks bērns, jo biežāk kabatas nauda tiek izmantota kā motivācijas vai audzināšanas instruments, savukārt vecākiem bērniem tā kļūst par praktisku finanšu pārvaldības treniņu. Kabatas nauda arvien biežāk vairs nav “balva”, bet droša vide, kur bērns ģimenes atbalstītā vidē var mācīties pieņemt finanšu lēmumus,” saka Evija Kropa. Viņa piebilst, ka vasara ir īpaši piemērots laiks finanšu pratības prasmju stiprināšanai ikdienā: “Par finanšu pratību bērni vislabāk mācās ikdienas situācijās – dodoties uz veikalu, plānojot vasaras aktivitātes vai lemjot, kam tērēt kabatas naudu. Tāpēc aicinām ģimenes apmeklēt arī “Tava Maka Taka” aktivitāti TrādiRīga pasākumā šo svētdien, 24.maijā, kur finanšu pratību varēs iepazīt praktiski – caur spēlēm, kustību un kopīgiem uzdevumiem.”

“Tava Maka Taka” būs interaktīva finanšu pratības zona ģimenēm un bērniem, kur dažādās aktivitātēs varēs iepazīt budžeta plānošanas, uzkrājumu veidošanas, finanšu drošības un krāpniecības atpazīšanas pamatus. Apmeklētāji varēs piedalīties spēlēs par gudru finanšu lēmumu pieņemšanu, uzkrājumu veidošanu un finanšu līdzsvara saglabāšanu, kā arī pārbaudīt prasmes atpazīt krāpnieciskas situācijas digitālajā vidē. Festivāls “TrādiRīga” norisināsies visā Uzvaras parka teritorijā no plkst. 12.00 līdz 22.00, un ieeja pasākumā ir bez maksas.

1,385 skatījumi




Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk
Video

LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu

04/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Krāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti

02/11/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem

29/10/2026

Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...

Lasīt tālāk
Video

Baltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais

23/10/2026

Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...

Lasīt tālāk
Video

Valsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk

22/10/2026

Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...

Lasīt tālāk
Video

Ieviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās

22/10/2026

Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....

Lasīt tālāk
Video

Svētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika

21/10/2026

Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...

Lasīt tālāk
Video

D. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro

09/10/2026

“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...

Lasīt tālāk