• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
26/01/2021, Kategorija: Ekonomika

Atkopusies no pandēmijas radītajām sekām, ekonomika piedzīvos strauju izaugsmi, un jaunas investīcijas varētu iezīmēt pagrieziena punktu cīņā ar klimata pārmaiņām, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotais izdevums “Global Economy Watch for 2021 – From Great Lockdown to Great Rebound”, kurā publicētas prognozes 2021. gadam saistībā ar visaptverošu ekonomikas, prasmju un sabiedrības pārkārtošanu.

Globālajai ekonomikai kopumā 2021. gada beigās vajadzētu atgriezties savā pirmskrīzes ražīguma līmenī un paplašināties par apmēram 5% pēc tirgus maiņas kursa. Saskaņā ar prognozēm globālā ekonomika šogad pēc tirgus maiņas kursa augs par apmēram 5%. Gada beigās vai 2022. gada sākumā tiek prognozēts, ka globālā ekonomika kopumā atgriezīsies savā pirmspandēmijas ražīguma līmenī, bet tas būs atkarīgs no sekmīgas cīņas ar pandēmijas radītajām sekām un ātras vakcīnu piegādes, kā arī nepārtrauktiem fiskāliem, monetāriem un finansiāliem stimuliem lielākajās pasaules ekonomikās. Dažādos sektoros, valstīs un ienākumu līmeņos atkopšanās būs nevienmērīga un varbūt arī smagāka, nekā sākotnēji prognozēts, jo vērojama Covid-19 evolūcija ar jaunām mutācijām. Izaugsme būs atkarīga no sekmīgas un ātras vakcīnu piegādes un nepārtrauktiem fiskāliem, monetāriem un finansiāliem stimuliem lielākajās pasaules ekonomikās.

Virzība uz atkopšanos un izaugsmi varētu sinhronizēt investīcijas zaļajā infrastruktūrā, radot pagrieziena punktu cīņā ar klimata pārmaiņām. Zaļo obligāciju globālā emisija pirmo reizi pārsniegs 500 miljardus USD un investoru interese par vides, sociālajiem un pārvaldības fondiem turpinās augt.

PwC Biznesa un darījumu konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts, komentējot sagatavoto ziņojumu, norāda: “Lai gan tā ir laba ziņa, ka globālā ekonomika kopumā līdz 2021. gada beigām vai 2022. gada sākumam varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī, atšķirīgā iezīme ir tā, ka dažādās valstīs tā būs nevienmērīga, nozarēs un ienākumu līmeņos. Piemēram, Ķīnas ekonomika jau ir lielāka par tās lielumu pirms pandēmijas, taču citas progresīvās ekonomikas, īpaši ar pakalpojumu jomu saistītas ekonomikas, piemēram, Lielbritānija, Francija un Spānija, vai tās, kas koncentrējas uz ražošanas līdzekļu eksportu, piemēram, Vācija un Japāna, visticamāk, līdz 2021. gada beigām neatgūs pirmskrīzes līmeni.”

Izaugsme atgriezīsies, bet būs nevienmērīga

Neraugoties uz šogad prognozēto 5% ekspansiju pēc tirgus maiņas kursa, prognozes brīdina, ka tuvākie 3–6 mēneši joprojām būs sarežģīti, it īpaši Ziemeļu puslodes valstīs, kuras pārdzīvo ziemas mēnešus, jo tām varētu nākties ieviest vietēja vai valsts mēroga karantīnu (kāda nesen ieviesta Lielbritānijā).

Dažās attīstītajās valstīs ražīgums pirmajā ceturksnī varētu pazemināties, un vispārīgā izaugsme visdrīzāk uzņems tempu otrajā pusgadā, kad sagaidāms, ka lielās attīstītās ekonomikas būs vakcinējušas vismaz divas trešdaļas savu iedzīvotāju.

Tādās valstīs kā Lielbritānija, Francija, Spānija un Vācija augošs, bet zemāks ražīguma līmenis varētu palielināt bezdarba līmeni, jo vairums skarto darbavietu visdrīzāk būs peļņas sadales apakšgalā, tādējādi saasinot ienākumu nevienlīdzību.

Sinhronizēta virzība uz zaļo infrastruktūru

Vide šogad būs svarīgs faktors un jau tiek pozicionēta kā iespēja paātrināt biznesa un politikas pāreju uz oglekļa dioksīda emisijas nulles līmeni (net zero). Lielajos tirdzniecības blokos (t.sk. ASV, Ķīna, ES) šogad sagaidāmas būtiskas investīciju un politikas izmaiņas saistībā ar Parīzes Klimata vienošanos.

Zaļās obligācijas, kuras izmanto vides projektu tiešai finansēšanai, šobrīd veido mazāk nekā 5% no globālā fiksēto ienākumu tirgus. Zaļo obligāciju kopējā emisija šogad palielināsies par vairāk nekā 40% un pirmo reizi pārsniegs pustriljonu USD. Turklāt investoru interese par vides, sociālajiem un pārvaldības fondiem turpinās augt un 2025. gadā varētu veidot līdz pat 57% no Eiropas kopieguldījumu fondu apjoma. Augot investoru interesei, vērts pieminēt, ka Latvijā un Baltijā par zaļajām obligācijām ir runāts daudz, taču joprojām tās nav emitētas pietiekamā apjomā, lai pievērstu potenciālo investoru uzmanību vides projektu attīstīšanai.

Globālā analīze rāda, ka elektroenerģijas ražošana no atjaunīgiem resursiem turpinās uzņemt tempu, jo strauji aug saules fotovoltu (PV) sistēmu kapacitāte, balstoties uz ES, Indijas un Ķīnas augošo kapacitāti. Ja pašreizējās tendences globālajā elektroenerģijas sektorā turpināsies, tad saules fotovoltu sistēmu kapacitāte 2023. gadā varētu apsteigt dabasgāzi un 2024. gadā – akmeņogles.

825 skatījumi




Video

Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos

20/01/2026

Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu

16/01/2026

Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...

Lasīt tālāk
Video

FM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums

14/01/2026

2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži

14/01/2026

Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....

Lasīt tālāk
Video

Apstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā

13/01/2026

Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...

Lasīt tālāk
Video

2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās

13/01/2026

Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....

Lasīt tālāk
Video

Pieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm

13/01/2026

No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...

Lasīt tālāk
Video

34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai

12/01/2026

Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...

Lasīt tālāk
Video

Iestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas

12/01/2026

Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt

22/12/2025

Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...

Lasīt tālāk