Profesors: Tiek veidota nelāga prakse, kad, balstoties uz patiku vai nepatiku pret kādu personu, veidojam likumus

Pagājušajā nedēļā Saeimas Juridiskās komisijas vairākums atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzīto priekšlikumu aizliegt ielaist parlamenta ēkā bijušos deputātus, pret kuriem noteiktas sankcijas. Latvijā gan tāds ir tikai viens – politiķis Aivars Lembergs, kas licis šaubīties par likumprojekta patiesajiem mērķiem un lietderību. Intervijā “Neatkarīgajai” Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Universitātes profesors, Dr. iur. Ringolds Balodis uzsvēra, ka likuma grozījumi dažu politiķu naida dēļ pret oponentu ir pretrunā ar tiesiskas valsts likumdošanas pamatprincipiem un ir nepārprotams likumdevējas varas signāls tiesu varai, kā tai jāspriež lietas saistībā ar konkrētu personu.
“Runājot par šiem likuma grozījumiem, vēlos abstrahēties no konkrētās personas Aivara Lemberga. Runa tomēr ir par labu likumdošanu, un tā mums ir sāpīga tēma. Uz to ir vairākkārt norādījusi Satversmes tiesa un vairāki Valsts prezidenti. Ja runājam par ilgtspējīgu tiesiskā regulējuma pieņemšanu, kas turklāt atbilstu vēl labai likumdošanai, tad nedrīkst pieņemt likuma grozījumus, kas domāti vienai personai. Es piekrītu Saeimas Juridiskajam birojam, ka varēja noteikt, piemēram, Saeimā ierašanās liegta tiem deputātiem, kuri notiesāti par tīšiem noziegumiem vai kuri, izrādās, bijuši čekas maisos. Būtu pareizi noteikt kādas konkrētas grupas. No vienas puses, attiecībā uz politiskiem apsvērumiem likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, taču, no otras puses, šī brīvība nav neierobežota. Likumdevējs var, bet viņam nevajadzētu savu rīcības brīvību izmantot, lai kādu vienu konkrētu personu represētu vai liegtu viņam privilēģiju. Runājot Satversmes tiesas vārdiem, labas likumdošanas principa ievērošana sekmē to, ka sabiedrībā veidojas pārliecība par pieņemto lēmumu tiesiskumu,” norādīja advokāts.
Pēc viņa teiktā, šeit savukārt ir skaidrs, ka likuma grozījums ir vērsts pret vienu vienīgu personu, kas tikai netiek saukta vārdā”: “Stilistika man ļoti atgādina filmu par Hariju Poteru, kur, līdzīgi mūsu deputātiem, burvji, runājot par Tumšo burvi Voldemortu, parasti viņu sauca nevis vārdā, bet par “paši zināt ko”, jo viņa vārdu nosaukt baidījās. Ja būtu dūša rīkoties no spēka pozīcijām, tad, apzinoties Saeimas deputātu balsis un politisko spēku likumā, vajadzēja rakstīt: “Nelaist Saeimā Aivaru Lembergu.” Var iet vēl tālāk, izdodot atsevišķu likumu, vai vismaz pieņemt Saeimas paziņojumu par pilnīgu šī cilvēka nosodījumu. Līdzīgi viduslaikos rīkojās baznīca, kura izsludināja Anatēmu – baznīcas lāstu ar izslēgšanu no draudzes un kristiešu kopienas kā tādas.”
Runājot par Saeimas pozīcijas deputātu zemo juridiskās izglītotības līmeni un to, ka, visticamāk, vairākums nobalsos par kārtējiem Lembergam veltītajiem likuma grozījumiem, “Neatkarīgā” vaicāja, kādas konsekvences gaidāmas pēc grozījumu spēkā stāšanās. Balodis skaidroja: “Tiek veidota nelāga prakse, kad, balstoties uz patiku vai nepatiku pret kādu personu, veidojam likumus. Tas nav pareizi no likumdošanas veidošanas viedokļa. Mēs paši zinām, ka mūsu likumdošana nav laba. To mēs redzējām arī administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Aizvien biežāk aktualizējas jautājums par to, ka deputātu likumdošanas ierosmēm netiek sniegts skaidrojums. Konkrētā gadījumā nav šaubu, ka grozījumi gatavoti, lai sariebtu un ierobežotu konkrētu personu. Likumdevējs tā nedrīkst rīkoties. Likumdevējam jāskatās plašāk, domājot par tālākām konsekvencēm. ”
Kā zināms, pašlaik spēkā ir likuma norma, kas bijušajiem Saeimas deputātiem un Neatkarības deklarāciju 1990. gadā atbalstījušajiem Augstākās padomes deputātiem ļauj apmeklēt Saeimas ēkas bez īpašas caurlaides pieteikšanas. Lembergam iekļūšanai parlamentā ir mūža caurlaide, kas viņam pienākas kā Augstākās padomes deputātam, kurš balsoja par Latvijas neatkarību.
JKP un deputāta Artusa Kaimiņa parakstītais priekšlikums paredz liegt šādu iespēju tādiem bijušajiem deputātiem, attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai piemērotas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Tuvākās dienas vēl būs aukstas un salīdzinoši saulainākas
Šonedēļ piedzīvots ziemīgi auksts laiks – piemēram, naktī uz ceturtdienu vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz -22° atzīmei, taču arī citās naktīs gaisa temperatūra...
Lasīt tālākZiemas riski senioriem – jau reģistrēti pirmie paslīdēšanas gadījumi
Ziema ir skaista, taču vienlaikus tā var būt bīstama, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Sals, apledojušas ietves un gari, tumši vakari pat īslaicīgu pārvietošanos ārpus mājām var padarīt...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: atbalsta sistēmai cilvēkiem ar invaliditāti jāatbilst viņu reālajām vajadzībām
Lai gan mūsu valstī ir izveidota atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti, Valsts kontroles revīzija rāda – praksē tā nereti nenodrošina savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus. Saeimas...
Lasīt tālākCilvēkiem, kuri nevar dienēt, ļaus atbalstīt Zemessardzi ar zināšanām un prasmēm
Saeima ceturtdien, 15. janvārī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Zemessardzes likumā. Tās paredz paplašināt Zemessardzes personālsastāvu, precizēt uzņemšanas un dienesta kārtību, uzlabot...
Lasīt tālākDzīvnieku patversme: pašvaldības policijas bezdarbība apdraud tiesiskumu un dzīvnieku labturību
Biedrība vērš sabiedrības un Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga uzmanību uz satraucošu un sistemātisku problēmu – pašvaldības policija sistemātiski un ilgstoši nerīkojas...
Lasīt tālākTuvākajās dienas vēl gaidāms sals, bet nedēļas otrajā pusē kļūs siltāk
Jaunnedēļ Latvijā turpināsies ziemīgi laikapstākļi. Nedēļa vietām iesāksies ar nelielu snigšanu un salu, lokāli termometra stabiņš noslīdēs zem -15° atzīmes. Nedēļas pirmajā pusē...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies sals un pastiprināsies vējš
Tuvākajās dienās joprojām saglabāsies sals, arī vējš pastiprināsies, tādējādi pēc sajūtām šķitīs, ka ir aukstāk. Būtisks sniega segas pieaugums nav gaidāms, taču līdz ar...
Lasīt tālākDabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi
Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi – abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ...
Lasīt tālākApodziņš – 2026. gada putns
Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu (vācu valodā Sperlingskautz, angļu valodā pygmy owl), ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas...
Lasīt tālākVairāki cilvēki svētkos mēģinājuši izdarīt pašnāvību
Ar ļoti lielu pacientu pieplūdumu piecas gadumijas svētku brīvdienas aizvadītas Rīgas Austrumu slimnīcā. Neatliekamās medicīnas centrā sniegta palīdzība 1105 pacientiem. Tāpat ievesti vairāki...
Lasīt tālāk