Privātmājas un dzīvokļus jaunajos projektus var atļauties iegādāties arvien retāk
Lai gan sava māja ir daudzu ģimeņu sapnis, augstā inflācija, būvniecības cenu un Euribor procenta likmju kāpums tās padara arvien nepieejamākas mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem.
“Gada siltajā laikā klientiem ierasti rodas vēlme dzīvot tuvāk dabai, tāpēc daudzi apsver iespēju iegādāties privātmāju ar savu pagalmu, vasarnīcu vai lauku īpašumu. Jebkura nekustamā īpašuma iegāde, ņemot aizdevumu, ir finansiālas atbildīgs ilgtermiņa lēmums, kas katrai mājsaimniecībai ir ļoti rūpīgi jāapsver. Diemžēl novērojam, ka, palielinoties īpašumu cenām un vispārējai dzīves dārdzībai, privātmājas pamazām sāk kļūt par grūtāk sasniedzamu mērķi, un tās ir pieejamākas mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem,” atzīst Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Tam piekrīt arī Pērkam.lv projektu vadītājs Andris Bērziņš, kurš atzīst, ka šobrīd salīdzinoši maz cilvēku iegādājas mājokli jaunā projektā vai māju. “Tas viennozīmīgi ir saistīts ar šī brīža finansiālo situāciju. Redzam, ka šobrīd jauno mājokļu tirgus Latvijā ir gandrīz apstājies, kas, protams, apgrūtina arī šāda veida īpašuma pārdošanu,” pauž A. Bērziņš.
Viņš bilst, ka viens no variantiem, kas pārdevējiem jau tuvākajā laikā būs jāapsver, ja tie vēlēsies realizēt savu īpašumu, būs cenu samazinājums.
Tomēr, ja nav iespējas īpašumu pārdot pašu spēkiem, tad A. Bērziņš aicina vērsties pie Pērkam.lv, kas pērk dzīvokļus, mājas, zemi un mežus, piedāvājot tūlītēju samaksu.
Pērkam.lv piedāvā iegādāties īpašumu, vienojoties par tā godīgu pārdošanas cenu un neliekot ilgi gaidīt uz darījuma noformēšanu. Turklāt visi darījumi tiek realizēti tikai ar zvērināta notāra palīdzību un reģistrēti Zemesgrāmatā. Tāpat Pērkam.lv arī iegādājas īpašumus ar apgrūtinājumiem un piedāvā nomaksāt jūsu hipotekāro kredītu.
Papildus informācija un pieteikuma forma >>> https://perkam.lv/
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk