Privātai pensijai krāj vairāk nekā piektdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos privāto pensiju fondu jeb pensijas 3.līmeņa dalībnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 7 978 cilvēkiem, kopumā sasniedzot 228 458 dalībniekus jeb 23% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, informē Swedbank.
Arī Swedbank Atklātā pensiju fonda dati rāda, ka arvien vairāk cilvēku, rūpējoties par savu labklājību vecumdienās, veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī. Tā šī gada astoņos mēnešos uzkrājumu veidošanai privātajai pensijai Swedbank pieteikušies jau 7 365 jauni dalībnieki, kas ir par 44% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Kopumā Swedbank Atklātā pensiju fonda dalībnieku skaits sasniedzis teju 76 900 krājēju. Iedzīvotāji mēnesī privātās pensijas uzkrājumam atvēl vidēji nedaudz virs 26 eiro. Salīdzinājumam – pērn vidējā iemaksātā summa bija 22 eiro mēnesī. Savukārt vidējais pensiju 3.līmeņa dalībnieku vecums saglabājies nemainīgs – 45 gadi.
Interesanti, ka šogad katrs ceturtais līgums par uzkrājumu veidošanu pensiju 3.līmeni Swedbank tiek slēgts internetbankā. Pirms pieciem gadiem šādi tika slēgts tikai katrs divsimt piecdesmitais līgums.
„Redzam, ka ik gadu arvien vairāk iedzīvotāju paši sāk rūpēties par savām vecumdienām, veidojot uzkrājumu pensiju 3.līmenī. Tā vidēji 38 dalībnieki jeb gandrīz pilns autobuss ar cilvēkiem katru dienu sāk krāt privātajai pensijai. Ja salīdzinām ar situāciju pirms pieciem gadiem, tad kopumā krājēju skaits privātajai pensijai pieaudzis par 22%. Arī viena iedzīvotāja ikmēneša iemaksa pakāpeniski pieaug, kā rezultātā palielinās arī vidējais uzkrājums. Tā pēdējo piecu gadu laikā vienam krājēja uzkrājums pieaudzis par 68%, sasniedzot aptuveni 1108 eiro. Veicamo iemaksu biežumu un apmēru katrs krājējs var brīvi izvēlēties pats, bet der atcerēties, ka, savlaicīgi sākot krāt privātajai pensijai, ar nelielām, regulārām iemaksām iespējams sakrāt lielāku kapitālu vecumdienām,” saka Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Vēl par tēmu:
Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālāk
