• Tweet

TV3 raidījums “Nekā personīga” piedāvā pirmās publiskās debates ar Valsts prezidenta amata kandidātiem – “Apvienotā saraksta” virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, partijas “Progresīvo” pieteikto publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto un partija “Jaunā vienotība” virzīto kandidātu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Visi prezidenta amata kandidāti debatēs bija vienisprātis par nepieciešamību celt kopējo labklājības līmeni Latvijas valstī.

Pīlēns neslēpa, ka valsts atpalicību ilgtermiņā, viņaprāt, veicinājuši nepareizi akcenti politikā, valsts prezidentu institūciju nevēlēšanas ieiet dziļāk iekšpolitiskās tēmās, ilgtermiņā arī zināmā mērā nacionālās bankas ietekme, nepareizi lēmumi īstajos brīžos attālinājuši valsti no ekonomiskās attīstības kursa. Šīs ir lietas, kas pakāpeniski krājušās. Arī līdz galam nesakārtotas lietas iekšpolitikā.

Pinto atzina, ka Latvija situācija ir bīstami tuvu pilnībai atpalicībai Eiropas Savienības (ES) un OECD salīdzinošajos rādītājos gan attiecībā uz iedzīvotāju dzīves gadiem, iedzīvotāju labklājību. Trūkst skaidras, tālredzīgas stratēģijas, kas līdz šim pazudusi partiju ķīviņos, reformās. Vajag kopīgu rezumējumu, kur vēlamies būt pēc desmit gadiem un kā to panākt. Viņa cienot Levitu par minēto tēmu iekļaušanu savā darbakārtībā, bet neredzēju reālu gatavību strādāt ar šiem jautājumiem. Tiekoties ar viņa pārziņā esošo organizāciju pārstāvjiem bieži dzirdot atbildi, ka prezidents neko nevar darīt lietas labā, redzējusi cilvēku acīs mirstam cerību. Problēma nav tikai, Levita amata pilnvaru laikā, bet līdzšinējo politiku. Viens uzdevums būtu nospraust skaidru stratēģisku redzējumu, kas Latvija vēlas būt. Viņasprāt, Latvijai jābūt pilntiesīgai Ziemeļeiropas valstij. Līdzšinējie lēmumi nav bijuši pietiekami drosmīgi un vērsti uz cilvēkiem.

Rinkēvičs teica, ka Valsts prezidents nav apveltīts ar izpildvaru. Viņaprāt, topošajam prezidentam ir jāatjauno stratēģiskās analīzes centru jeb zināmu smadzeņu centru, kas palīdz pulcēt zinātniekus, sagatavot un izstrādāt priekšlikumos, lai Valsts prezidents savestu novirzītu tos līdz izpildvarai un tādējādi varētu panākt taustāmu rezultātu. Pēdējos gados valsts pārvalde neesot bijusi uz rezultātu, bet gan uz procesu orientēta. Šajā kontekstā Valsts prezidentam ir jāuzņemas likuma kontrolētāju loma, dot likumus otrreizējai caurlūkošanai, ja tie “iet” nepareizā virzienā.

Pīlēns gan nepiekrita, ka prezidenta institūcijai nav tieša ietekme uz procesiem. “Man liekas, ka prezidetna institūcijai jānāk palīgā ar likumdošanas iniciatīvām, gan ar stratēģiju uzstādīšanu, ir tautsaimniecības atpalicības jautājums un reģionālās atpalicības jautājums,” viņš teica. Prezidentam ir jātic tam, ko gribi darīt un jārīkojas, jāpanāk rezultātu. Prezidenta institūcijas uzturošā palīdzošā loma ir procesiem, tai skaitā sabiedrībai noskaņoties uz kopīgu uzdevumu lomu, viņaprāt ir ārkārtīgi svarīga. Valsts prezidetna institūcijai pilnvarojumu ir gana un ar spēcīgu komandu, labākajiem profesionālajiem visos sektoros valsts prezideta instititūciju varētu būt krietni efektīvāka.

Pīlēns, komentējot labklājības līmeni valstī, teica, ka situācija nav laba visiem, bet ir atsevišķas uzņēmējdarbības grupas, kurām klājas labāk. Kopējais labklājības līmenis valstī neļauj daudz pārliecinošāk skatīties sabiedrības labklājības virzienā.

Pinto pauda viedokli, ka Latvijā ir labi dzīvot tiem, kuri ir tuvi lēmumu pieņemšanai, bet netiek domāts par to cilvēku dzīves kvalitāti, kuri nav iesaistīti politiskajās spēlēs. Viņa vēloties uzņemties funkciju spert soli pretī tiem, kuri līdz šim nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā.

Valsts prezidenta amata kandidāti arī apsprieda nepieciešamību diskutēt par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Pīlēns pauda viedokli, ka ir virkne jautājumu, kas jārisina ar rīcību, taču nedrīkst “mest ēnu” uz Satversmi.

Tāpat debatēs apspriests arī karš Ukrainā. Rinkēvičs teica, ka Krievijas pusē esošos jānosoda. Pīlēns neslēpa – jāpanāk, lai absolūti lielākā daļa sabiedrības iestājas par Ukrainas uzvaru. Valstij naidīgajiem nav vietas Latvijā.

Debašu noslēgumā Pīlēns, atbildot uz Rinkēviča jautājumu, norādīja, ka reprezentācijas funkcija liek paskatīties dažādi uz prezidenta institūciju. Jāsaprot, kurš prezidents no trim amata kandidātiem ir Latvijai visvairāk nepieciešams.

Foto: Saeimas kanceleja