Premjers: veselības nozares sistēma ir diezgan necaurredzama
Veselības nozares sistēma ir diezgan necaurredzama, liecina Finanšu ministrijas (FM) rīkotā audita pirmie rezultāti, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers skaidroja, ka FM analizē veselības nozari un pirmās atziņas liecina – sistēma ir diezgan necaurredzama. Viens no veselības nozares problēmu piemēriem ir konflikts starp reģionālajām slimnīcām un Nacionālo veselības dienestu.
“Tādu piemēru ir diezgan daudz. Nākamais ir strukturālās izmaiņas. Pēc viņu plāniem tam jānotiek šogad, bet es to apšaubu. Ir vajadzīgs 2017.gads,” sacīja Ministru prezidents.
Kučinskis pastāstīja, ka iecerējis tikties ar veselības ministru Gunti Belēviču, lai pārrunātu gan nozarei nepieciešamo finansējumu, gan arī tās prioritātes.
Jau vēstīts, ka veselības reformas īstenošanai Latvija varētu lūgt EK atļaut palielināt budžeta deficītu nākamgad līdz 1% no iekšzemes kopprodukta. Ja EK lūgumu akceptētu, tie būtu papildu aptuveni 35 miljoni eiro, lai īstenotu reformas veselības aprūpē.
Savukārt Kučinskis iepriekš paudis, ka fiskālā telpa reformu īstenošanai nākamgad ir ļoti maza. Viņš norādīja, ka valdība otrdien apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2016.līdz 2018.gadam, par kuru ministriem bija plašas diskusijas, jo attiecīgajā programmā paredzēta ļoti maza fiskālā telpa reformu īstenošanai.
Premjers uzsvēra, ka pieteiktās reformas izglītībā un veselībā sasaucas arī ar valdības rīcības plānu. Šajās jomās jābūt ļoti skaidram plānām par rīcību un nepieciešamo papildu finansējumu jau reformu sākumā. Pēc premjera teiktā, nedrīkst būt tā, ka nepieciešamās reformas netiek īstenotas, to vienkārši pamatojot ar naudas trūkumu.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/15096438934/ / https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2025. gada 25. aprīļa
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk