• Tweet

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atklāti samelojās par sabiedrības vairākuma atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītajai administratīvi teritoriālajai reformai.

Intervijā Kariņš pauda, ka administratīvi teritoriālās reformas process virzās uz priekšu, paužot pārliecību, ka “šī reforma ļaus izdarīt to, kas citās valdībās bijis lielākais klupšanas akmens, proti, veikt izglītības un veselības nozares uzlabojumus”.

Tāpat premjers uzsvēris, ka administratīvi teritoriālajai reformai ir sabiedrības vairākuma atbalsts. Pēc viņa sacītā, lielākoties ar reformu nav apmierināti pašvaldību vadītāji.

Tomēr vairums socioloģisko aptauju rāda, ka reformai atbalsts sabiedrībā ir samērā zems. Tā, piemēram, “Kantar TNS” aptaujā noskaidrots, ka tikai trešā daļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem norādījuši, ka atbalsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces virzīto reģionu reformu. Vairāk, proti, 38% aptaujāto ir norādījuši, ka to neatbalsta.

Vēl piektā daļa jeb 18% iedzīvotāju ir norādījuši, ka nav informēti par šo reformu. Bet vēl 12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Arī atsevišķu pilsētu veiktās aptaujas rāda, ka sabiedrība neatbalsta novadu reformu. Piemēram, pērnā gada izskaņā veiktā aptauja Saulkrastos rāda, ka Saulkrastu novada pievienošanu Ādažu novadam, par novada centru nosakot Ādažos atbalsta tikai 21 % aptaujāto. Arī Ikšķiles novadā notikusi iedzīvotāju aptauja par iecerēto teritoriālo reformu, kurā Ikšķiles novada iedzīvotāju lielākā daļa paudusi vēlmi Ikšķili saglabāt kā patstāvīgu novadu. Līdzīgi aptauju rezultāti bijuši arī citos novados.

Tāpat arī publiskajā telpā ir plaši izskanējušas ziņas par Naukšēnu, Ikšķiles, Rūjienas, Alojas, Carnikavas, Alsungas, Kandavas, Salacgrīvas un daudzu citu pašvaldību iedzīvotājiem, kas nav mierā ar VARAM piedāvāto Latvijas kartējumu. Neapmierinātību iedzīvotāji pauduši gan masveidīgos protestos, gan vēršoties Satversmes tiesā.

Savukārt socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktais pētījums liecina, ka vēl 43,7% iedzīvotāju lēmumu par novadu apvienošanu vēlētos pieņemt atsevišķos novados un pilsētās organizēta referenduma ceļā. Turklāt referenduma ideju, pret kuru asi iebilst ministrs Pūce, atbalsta gan reformas pretinieki, gan atbalstītāji.

Ja Ministru prezidentam ir pieejami citi aptauju dati, lūgums tos darīt sabiedrībai zināmus, bet šobrīd nekā savādāk Kariņa teikto nevar iztulkot, kā tikai un vienīgi par meliem un izdomājumiem.

Foto: Valsts kanceleja