Premjers: Reformēt OIK sistēmu nebūs tik vienkārši
Reformēt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu nebūs tik vienkārši – ražotājiem ir līgumi un valdībai tiesiskā atbildība. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ar ierosinājumu izveidot augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz 1.augustam būs jāizstrādā rīcības plāns elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai, nācis klajā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V). Paredzams, ka lēmumu par augsta līmeņa darba grupas izveidi līdzšinējās OIK sistēmas reformai valdība varētu pieņemt nākamnedēļ.
Kā intervijā LTV norādīja premjers, valdības plāni meklēt iespēju atteikties OIK tapa tad, kad “ieskatījāmies, kas lācītim vēderā”, tāpēc “nav citas iespējas, kā vien šo sistēmu nojaukt”.
Vienlaikus Kučinskis atzina, ka reformēt OIK sistēmu nebūs tik vienkārši, jo pastāv tiesiskā atbildība atjaunojamās elektroenerģijas ražotāju priekšā, jo “viņi ieguldīja miljonus, ieguva licences un noslēdza līgumus par elektrības pārdošanu par noteiktu cenu”.
Tanī pat laikā viņš norādīja, ka nevar turpināt maksāt noteiktu paaugstinātu cenu ražotājiem līdz pat 2032.gadam, kā paredz daži līgumi. Pēc viņa sacītā, to varētu mainīt “abpusēji vienojoties”, taču turpināt maksāt “nebūtu godīgi, tā nevarēs, lai kādi arī bija noteikumi pirms tam”.
Kad tieši varēs mainīt OIK sistēmu, būs jāsaprot darba grupai. Savukārt, vaicāts, vai tas nav priekšvēlēšanu populisms, Kučinskis atbildēja, ka tas būs redzams, kad būs sagatavots darba grupas ziņojums.
Jau vēstīts, ka valdības komiteja vienojusies virzīt Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas regulē subsidētās elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Savukārt lēmumu par augsta līmeņa darba grupas izveidi līdzšinējās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas reformai valdība varētu pieņemt nākamnedēļ.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk