Premjers Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā gaida pārmaiņas
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sadarbība ar citām drošības struktūrām līdz šim bija ļoti mazspējīga, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Premjers atzina, ka viņam jau pirms gada esot bijusi saruna ar līdzšinējo dienesta priekšnieku Viesturu Burkānu, bet uzlabojumi no pārrunāta esot bijuši minimāli. Arī sadarbība ar citām drošības struktūrām neesot bijusi efektīva.
“Ja bankas dod informāciju par ļoti šaubīgiem darījumiem, tiem caur Kontroles dienestu bija precīzi jānokrīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai citā drošības struktūrā. Šāda sadarbības platforma bija ļoti, ļoti mazspējīga,” izteicās Kučinskis, piebilstot, ka dienesta darbs jāuzlabo radikāli.
Lai arī iepriekš Kučinskis paudis šaubās, vai to var izdarīt esošais vadītājs Viesturs Burkāns, līdzšinējā dienesta vadītāja Burkāna kandidatūra ir starp četriem amata pretendentiem.
Premjers stāstīja, ka četri kandidāti minētā dienesta vadītāja amatam sarindoti pēc punktu skaita, kas saistīti ar viņu zināšanām un atstāto iespaidu. Lēmumu par atbilstošāko kandidātu gan pieņems ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kā zināms, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam jeb Kontroles dienestam pašreiz tiek meklēts jauns vadītājs. Konkursā pieteicies arī dienesta līdzšinējais vadītājs Viesturs Burkāns.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Tuvākajās dienās Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi
Brīvdienās un nākamās darba nedēļas sākumā Latvijā gaidāmi izteikti rudenīgi laikapstākļi, ko noteiks aktīvs ciklons, kas no rietumiem pakāpeniski pietuvosies valsts teritorijai. Tā...
Lasīt tālāk
Iekšlietu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidi
Jau ziņots, ka šā gada martā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepazīstināja sabiedrību ar iekšlietu resora sagatavotajiem priekšlikumiem trešo valstu pilsoņu uzturēšanās tiesiskā...
Lasīt tālāk
Ar jaunu likumu plāno regulēt Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības
Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, nodrošinot sadraudzes garīdzniekiem tiesības ar juridisku spēku reģistrēt laulības, kā arī risinot citus ar reliģiskās...
Lasīt tālāk
Gandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālāk
Šonedēļ gaidāms vēss, bet lielākoties sauss laiks
Jaunās nedēļas sākumā līdzīgi kā aizvadītajā nedēļa laika apstākļus ietekmēs anticiklona darbība – laiks būs lielākoties mierīgs un sauss. Naktīs termometra stabiņš vietām...
Lasīt tālāk
Stambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālāk
Gandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālāk
Turpmākajās dienās Latvijā saglabāsies mierīgs un rudenīgs laiks
Tuvākajās dienās Latvijā laikapstākļus noteiks anticiklons, kura ietekmē būs mierīgs un pārsvarā sauss laiks. Debesis būs mākoņainas, taču brīžiem uzspīdēs arī saule. Vējš pārsvarā...
Lasīt tālāk
Krāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālāk
Kā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālāk