Precizēti drošības pasākumi tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā

Apstiprinot grozījums Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, valdība precizējusi darbības nosacījumos tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā.
Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos vēlās vakara stundās publiskās vietās, t.sk. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek saīsināts darba laiks līdz plkst. 21.00. Šis ierobežojums neattiecas uz pirmās nepieciešamības veikaliem – t.i., pārtikas veikaliem, aptiekām (tai skaitā veterinārajām aptiekām), optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kā arī uz vitāli svarīgajiem saimnieciskajiem pakalpojumiem – t.i., banku, kurpnieku un citiem remonta pakalpojumiem, apģērbu tīrītavām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem līdzņemšanai. Visas pārējās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst strādāt laika posmā no plkst.6.00 līdz plkst. 21.00.
Līdz ar grozījumiem MK rīkojumā arī noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās tikai tad, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tai ir atsevišķa ieeja no ārtelpas.
Atgādinām, ka epidemioloģiski nedrošā vidē jeb t.s. “sarkanajā” drošības režīmā, t.i. pircēji ir bez sadarbspējīgiem Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem vai ar tiem, tirdzniecības pakalpojumus iekštelpās var sniegt tikai šādās pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietās: pārtikas veikalos (70 % no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi); aptiekās (tai skaitā veterinārās aptiekas); optikas veikalos; dzīvnieku barības veikalos; preses tirdzniecības vietās; higiēnas preču veikalos (70% no sortimenta ir higiēnas preces); telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās; degvielas uzpildes stacijās. Šajās tirdzniecība vietās jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai vienai personai nodrošinātu ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības (vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs).
Tāpat tika precizēts MK rīkojuma punkts par darbības nosacījumiem tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās. Līdz ar to brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas) darbība atļauta arī tiem pakalpojuma sniedzējiem un tirdzniecības vietām, kurām ir atsevišķa ieeja no ārtelpas un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.
Vienlaikus, MK rīkojuma anotācijā tiek sniegts vairāku normu piemērošanas skaidrojums tirdzniecības nosacījumu izpildei:
- skaidrojot primāri nepieciešamo pakalpojumu pieejamību tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās,
- definēts, ka tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta tikai vitāli svarīgo pakalpojumu sniegšana, t.i. banku sniegtie pakalpojumi, kurpnieka, remonta pakalpojumi, apģērbu tīrītavas, kā arī sabiedriskā ēdināšana līdzņemšanai;
- attiecībā uz rīkojumā noteikto pienākumu tirdzniecības centra īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam organizēt epidemioloģiski nedrošā vidē sniegto pakalpojumu apmeklētāju plūsmas pilnīgu nodalīšanu no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem, skaidrots, ka šī prasība būs izpildīta, ja pēc attiecīgu drošības pasākumu ieviešanas praksē tiks organizēta (un par to varēs pārliecināties arī uzraudzības un kontroles iestādes) nodalīta apmeklētāju plūsma dažādās epidemioloģiskās drošības zonās, novēršot iespējamību apmeklētājiem bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta atrasties tirdzniecības centra “drošajās zonās” (t.i. personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu no nedrošās zonas drīkst nokļūt drošajās zonās, kā arī atpakaļ nedrošajā zonā, savukārt visas personas (t. sk. nevakcinētas personas) drīkst atrasties tikai tirdzniecības centra nedrošajā zonā.
Tirdzniecības centra pārvaldniekam noteikts pienākums izvietot informāciju apmeklētājiem par drošības režīmu konkrētajā zonā un organizēt kontroli starp šīm zonām. Tirdzniecības centram ir pienākums nodrošināt sadarbspējība vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pārbaudi pie iekļuves drošajās zonās (ir pieļaujams zonu sadalījums pa stāviem u. tml., piemēram, ir pieļaujama situācija, kurā tirdzniecības centra pirmais stāvs ir nedrošā zona, bet otrais stāvs – drošā zona). Rīkojumā nav noteiktas konkrētas tehniskās prasības vai risinājumi, kā būtu nodrošināma drošo un nedrošo zonu nodalīšana, atstājot tirdzniecības centra īpašnieka vai tiesiskā pārvaldītāja ziņā izvēles brīvību apzināt un rast konkrētai situācijai piemērotāko risinājumu atbilstoši tirdzniecības dalībnieku struktūrai un izvietojumam attiecīgajā tirdzniecības centrā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālāk