Politiski nozīmīgu personu finanšu darījumus uzraudzīs ciešāk

Likumā noteiktais pārejas laiks ir beidzies. Sākot ar 2016. gada 1. decembri pilnībā jāievēro likuma normas par politiski nozīmīgu personu finanšu darījumu stingrāku kontroli. Banku ikdienas sadarbībā ar klientiem nozīmīgu izmaiņu nebūs, jo jau ilgi ievērojam “Pazīsti savu klientu” principu un veicam risku analīzē balstītu klientu darījumu uzraudzību, informē Latvijas Komercbanku asociācija.
Likuma politiski nozīmīgu personu tvērumā ir iekļauta plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. Attiecībā uz jauniem klientiem jaunās prasības stājās spēkā no 1. jūnija, attiecībā uz esošajiem klientiem – no 1. decembra.
Banku nozare joprojām piedāvā veidot vienu centralizētu, valstiski akceptētu politiski nozīmīgu personu reģistru, kas ļautu efektīvāk un proporcionālāk noteikt to personu loku, kuras būtu pakļaujamas pastiprinātai darījumu uzraudzībai. Tā kā šāda reģistra nav, bankas, lai identificētu politiski nozīmīgās personas, veica klientu anketēšanu un cita veida informācijas apkopošanu no pieejamām datu bāzēm u.c.
Šajā procesā bija gan neskaidrības, gan sarežģījumi, gan arī kuriozi. Piemēram, daudzi klienti nav varējuši atšķirt terminus “politiski nozīmīga persona” un “valsts amatpersona”. Citkārt klients bankai norādījis, ka nav politiski nozīmīga persona, bet bankas rīcībā esošā informācija liecinājusi pretējo. Bankas centās sniegt klientiem maksimālu konsultatīvo palīdzību, atvērot pat īpašu konsultāciju telefona līniju. Uzsākot šo procesu, sūdzības saņēma gan bankas, gan FKTK. Gada otrajā pusē klienti jau vairāk uzdeva jautājumus un kliedēja neskaidrības, nevis sūdzējās. Vēlamies pateikties visiem mūsu klientiem par pacietību un konstruktīvismu šī nozīmīgā darba izpildē!
Ieviestā politiski nozīmīgo personu uzraudzības sistēma vēl vairāk mazinās iespēju, ka publiskā vara tiek izmantota personiskā labuma gūšanai un tālākai līdzekļu legalizācijai caur banku sistēmu. Savukārt klientiem arī turpmāk meklēsim iespējami draudzīgāko pakalpojumu sniegšanas un vienlaikus uz riska analīzi balstītu darījumu uzraudzības veidu.
Foto:Jarmoluk/https://pixabay.com/en/users/jarmoluk-143740//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Apmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālāk