• Tweet

Jau ilgus gadus Latvijas politiskajos un ekonomiskajos procesos lielu ietekmi gūst miljardiera Džordža Sorosa izveidotais tīkls – liberāli noskaņoti politiskie spēki, kuru uzdevums ir radīt iespaidu, ka valsts neatkarība ir apdraudēta un tauta tiks izglābta vien tad, ja pie varas nokļūst tā saucamie sorosisti.

Pēdējā laikā gan Sorosa idejas atbalstītājiem Latvijā īpaši neveicas – ilgstošais bastions politiskajā ziņā – partija “Vienotība” ir zaudējusi savas ietekmes pozīcijas un, iespējams, pat nepārvarēs 5% robežu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Tajā pat laikā ir rasts risinājums un atlikušie sorosisti, kā norāda mediji*, tai skaitā Artis Pabriks, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs, Juris Pūce, Daniels Pavļuts u.c., ir izkliedēti pa vairākām partijām, sniedzot cerību, ka kāds jau no viņiem jau noteikti tiks pie varas grožiem un varēs turpināt iedzīvināt organizācijas paustās idejas un centienus.

Lai nu ko, bet darba tikumu no tiem var mācīties, un ir arī acīmredzams, ka liberālie lāpneši nekādā gadījumā nesamierināsies tikai ar dalību vēlēšanās un sēdēs rokas klēpī salikuši, tāpēc viņi turpina shēmot un darīt visu, lai diskreditētu pie varas esošo Zaļo un zemnieku savienību. Un tam Sorosa adeptiem ir radusies ģeniāla shēma, kas visu var vēl vērst viņiem par labu un spēcināt to pašreizējo vājo politisko sniegumu.

Atrast nebūtisku likumpārkāpumu

Šis pirmais uzdevums jau paveikts. Ir izdevies atrast iespējamo likumpārkāpumu no Sorosam naidīgās nometnes Saeimas deputāta puses. Askolds Kļaviņš degvielas kompensācijā saņemtos līdzekļus it kā izmantojis, lai pildītu degvielu viņam piederošā uzņēmuma automašīnās, kamēr pašam oficiāli lietošanā nav bijusi neviena automašīna. Tiesa, Saeimas Kārtības rullis neprecizē, kurās automašīnās Kļaviņš drīkstēja vai nedrīkstēja liet šo degvielu, un varbūt jau tiešām bija tā, ka Kļaviņš pārvietojās ar uzņēmuma dienesta auto, jo sava vienkārši nebija. Nekādā ziņā neaizstāvot Kļaviņu, bet viņa pārkāpums ir salīdzinoši nebūtisks Latvijas politiskajā arēnā. Jautājumu iespējams elementāri risināt, deputātam kompensējot valstij šos dažus tūkstošus divkāršā vai trīskāršā apmērā, ja tiešām viņa vaina tiek pierādīta.

Taču šobrīd viens politiķis sabiedrības acīs tiek padarīts par Valsts Galveno Grēkāzi un ap viņa iespējamo pārkāpumu sacelta milzīga ažiotāža. Žurnāls “Ir” raksta, ka ekspremjers Indulis Emsis pat pirms KNAB rīkotās deputāta kratīšanas it kā esot Kļaviņu informējis par ierosināto kriminālprocesu. Medijs arī apraksta savas fantāzijas par to, ka izmeklēšanas noslēpuma noplūdē varētu būt iesaistīts KNAB priekšnieks, premjerministrs un pat ģenerālprokurors. Taču žurnāls gan nesaka ne pušplēsta vārda par to, kā tā žurnālistu rīcībā kārtējo reizi ir nokļuvusi informācija, kas saistīta ar izmeklēšanu KNAB.

Izmantot kurmi** drošības iestādēs

Līdzīgi kā “Rīdzenes sarunu” gadījumā, tiek izmantots kurmis jeb Sorosa liberāļu flangam uzticams cilvēks drošības struktūrās, kurš gatavs attiecīgajiem žurnālistiem nopludināt jebkuru informāciju pēc pasūtījuma. Gluži kā iepriekš, saistībā ar iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu KNAB veiktajā “Rīdzenes sarunu” izmeklēšanā, arī šoreiz jācenšas rast nekavējošu atbildi, tieši kura persona vai personu grupējums ir publiskajā vidē izpaudis kriminālprocesa saturu.

Ņemot vērā, ka visaktīvāk savā komunikācijā šo mediju stāstu izmanto Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji, nevar izslēgt, ka šī informācija sagādāta tieši ar šīs partijas biedru un bijušo KNAB darbinieku starpniecību, vai arī vēl viena versija – nekāda informācijas noplūde no KNAB vispār nav notikusi un viss aprakstītais ir tikai žurnāla “Ir” redakcijas darbinieku fantāzijas auglis.

Ķērkt un musināt sabiedrību

Taču ar visu šo šūmēšanos par kaut kādu informācijas noplūdi, tiek intensīvi musināta sabiedrība – viena deputāta nodarījums dažu tūkstošu apmērā tiek pārvērsts par kaut ko grandiozu un prātam neaptveramu. Ja atceramies, līdzīgi bija ar “Rīdzenes sarunām” – tika vākti pat ziedojumi, lai publiskotu sarunas, veidota parlamentārās izmeklēšanas komisija un “Ir” uzburtā drāma kalpoja par īstu pjedestālu sorosiešu stipendiātiem. Bet ar ko tas beidzās? Pilnīgi ar neko.

Nenoliedzami, varam noņemt cepuri Sorosam uzticīgo žurnālistu priekšā – viņi ir īsti traģikomēdijas meistari, no kuriem var daudz ko mācīties. Bet skumjākais ir tas, ka sabiedrības lielākā daļa šajā stāstā līdz galam neiedziļinās – viņi tikai seko skaļiem virsrakstiem un pieņēmumiem, kas tiek uzdoti par īstenību. “Kļaviņš, visticamāk, vainīgs”, “Kučinskis kaut ko nopludinājis”, “Emsis kaut ko dzirdējis un pēc tam pateicis” – kam lai tagad uzticas?

Viest aizdomas par valsts un tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem

Visa šī mediju uzburtā drāma nenoliedzami met ēnu pār tiesībsargājošo institūciju vadītājiem un premjeru. Sējot aizdomas, gluži vienlaikus tiek viesta neuzticība valsts varai. Šķiet, ka viss ir sarunāts un uz nevienu vairs nevar paļauties, jo tie, kurus būtu jāsoda, jau nekad nedabū pēc nopelniem. Burbulis nudien ir uzpūsts milzīgs, bet vai mēs varam apskatīties, kas zem tā ir apakšā? Iespējamais nodarījums dažu tūkstošu apmērā, kas tiek pasniegts bezmaz vai kā gadsimta afēra.

Emsis, kurš jau sen ir ārpus politikas, it kā kaut ko teicis Kļaviņam. Bet varbūt tomēr nav neko teicis. Bet žurnālu “Ir” jau pārāk neuztrauc noskaidrot patiesību, bet gan parādīt notikumus tam vēlamajā gaismā. Tad varbūt ejam uz pilnu programmu? Uzrīkojam piketus pie Ministru kabineta un KNAB, organizējam jaunu parlamentāras izmeklēšanas komisiju, izdodam žurnāla speciālpielikumu “Degvielas afēra”, bet varbūt vēl jaudīgāk – rīkojam “Degvielas kompensāciju kapusvētkus”? Attiecīgajiem medijiem uz to visu jau roka iesista!

Izcelt savus politiskos protežē

Bet kad sabiedrībā viesta neuzticība valsts un tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, balti un tīri priekšplānā var iznākt “Vienotības” karavīri – Arvils Ašeradens ar visu savu OIK sāgu, Krišjānis Kariņš un vēl kāds cits Sorosa personāžs. Viņi var skaļi kliegt, ka par dažiem tūkstošiem nozagta valsts – tas jau nekas, ka OIK afēra izmaksājusi miljonus. Visapkārt nelieši un tāpēc balsojiet par “Vienotību” un “Attīstībai/Par!” – vienīgajiem godīgajiem. Turpat mediju starmešu gaismā skrien gozēties arī JKP līderi un bijušie KNABisti.

Lūk, tāds ir viņu gājiens! Viltīgs un īsteni Sorosa žurnālistu gaumē. Gribētos gan atgādināt, ka pirms ļauties masu histērijai par atsevišķiem degvielas čekiem, varbūt ir vērts padomāt par to, kas zem tā visa slēpjas un kā interesēs patiesībā tiek radīta šāda lubu literatūra*** ar mērķi diskreditēt valsts varu.

_{* Dienas bizness, 01.08.2018., S.Točs “Sorosa noriets Latvijā”}

_{** Labi nomaskējies ienaidnieka spiegs. Terminu plašākā apritē ieveda Džons le Karē, bijušais britu specdienestu darbinieks un pazīstams spiegu romānu autors.}

_{*** Viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības.}

_{Attēls: foto no žurnāla “Ir” pirmā vāka, 23.08.2018.}