Polijas lielākā banka vēlas pārpirkt tikko izveidoto banku „Luminor”

Pirms mēneša, apvienojot Zviedrijas banku „Nordea” un Norvēģijas banku „DNB”, tika izveidota apvienotā banka Baltijā „Luminor”. Lai gan pagājis vien mazs brīdis, Polijas lielākā banka „PKO Bank Polski” (PKO) jau to piedāvājusies pārpirkt.
PKO neatlaidīgi vēlas izvērst darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tomēr, lai netiku apspriests iespējamais darījums plašāk, PKO noliegusi informāciju par piedāvājuma izteikšanu, kā arī abas bankas komentārus nesniedz.
Kā ziņo aģentūra „Reuters”, PKO nevēlas darbību Baltijas valstīs attīstīt no nulles, tāpēc ticis runāts ar „Luminor” par bankas iegādi, tomēr „Nordea” un „DNB” pārstāvji gan esot noraidījušas PKO izrādīto interesi.
Viņš nav minējis, kāpēc DNB un “Nordea” noraidījušas PKO izrādīto interesi, un vai iespējamas turpmākas pārrunas par “Luminor” iegādi.
Tomēr kā aģentūrai „Reuters” paudis Lietuvas Investoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Vītauts Plunksnis: „Polijas valdība vēlas, lai PKO paplašina darbību, līdz ar to bankas klātbūtne Baltijas valstīs, kas atrodas Polijai kaimiņos, šķiet loģiska.”
PKO interese ir paplašināt jau tā esošos 67,5 miljardu eiro lielos aktīvus Centrālajā un Austrumeiropā, no kuriem 51% akciju kontrolē Polijas valsts.
Jau vēstīts, ka “Luminor” ir jauna, neatkarīga banka un finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijā ar neatkarīgu pārvaldi un vienlaikus ciešām sadarbības iespējām ar mātes uzņēmumiem.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālāk