• Tweet

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos piecos gados policistu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 1000. Šobrīd vakantas ir aptuveni ceturtā daļa amata vietu, kuras ilgstoši nevar aizpildīt. Latvijā policistu skaits uz iedzīvotāju skaitu ir par 58% mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

“Pēdējos desmit gados no dienesta atvaļinās vairāk policistu, nekā tiek pieņemts. Atlīdzība ir augusi, tomēr bez mērķtiecīgas cilvēkresursu pārvaldības, taisnīga darba slodžu sadalījuma un izvērtējuma par to, kādus uzdevumus policijai patiesībā jāveic, mēs turpinām pārslogot esošos policistus un riskējam, ka tie priekšlaikus pametīs dienestu. Iespējas cilvēkresursu trūkumu kompensēt ar jaunu policistu piesaisti ir ierobežotas, jo darbaspēka deficīts Latvijā jau šobrīd ir jūtams gandrīz visās nozarēs. Revīzija parāda, ka uzlabojumi ir iespējami arī ar esošajiem resursiem, bet tas prasa drosmīgus lēmumus,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.

Atalgojums ir audzis, bet ar to vien nepietiek
Valsts kontroles vērtējumā, šobrīd vairs nevar uzskatīt, ka Valsts policijas amatpersonu atlīdzība ir zema. Pēdējos piecos gados policistu atalgojuma konkurētspējas stiprināšanā panākts būtisks progress – tā palielināšanai piešķirti vairāk nekā 80 milj. eiro un policistu atalgojums šajā periodā ir pieaudzis vidēji par 78%. Vidējā policista alga šobrīd par 56% pārsniedz vidējo bruto atlīdzību sabiedriskajā sektorā.

Pozitīvas izmaiņas ir arī dienesta uzsākšanā – kadetiem noteiktā minimālā atlīdzība 1120 eiro mēnesī ir būtiski augstāka par valstī noteikto minimālo algu un samērojama ar jaunākā inspektora atalgojumu. Par pozitīvajām izmaiņām liecina arī Valsts policijas koledžā uzņemto kadetu skaita pieaugums, kas 2025. gada septembrī bijis lielākais kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas.

Tomēr atlīdzības sistēmai būtu jābūt taisnīgākai, ņemot vērā darba apjomu un noslodzi. Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonu noslodze ir būtiski lielāka, bet atlīdzība ir tikai nedaudz augstāka nekā citās reģiona pārvaldēs. Tas negatīvi ietekmē iespējas Rīgas reģiona pārvaldē piesaistīt jaunus policistus un noturēt tos dienestā. Jāatzīmē, ka joprojām lielu daļu no kopējās atlīdzības veido mainīgā daļa, tajā skaitā samaksa par virsstundām.

Cilvēkresursi sadalīti nevienlīdzīgi
Cilvēkresursu trūkums iezīmē būtisku problēmu – esošie resursi nav sadalīti vienmērīgi un policistu noslodze dažādās Latvijas vietās būtiski atšķiras. Reģionālajās pārvaldēs, kas nodrošina aptuveni 90% policijas pamatfunkciju, ir tikai 63% no nepieciešamā policistu skaita izmeklēšanas, reaģēšanas un prevencijas jomā. Turklāt atšķirības starp reģioniem ir būtiskas: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē nodrošinājums sasniedz ap 83%, kamēr Rīgas reģionā, kur ir vislielākā iedzīvotāju koncentrācija, – vien 44%.

Policistu trūkums daļēji tiek kompensēts ar virsstundām – 2024. gadā tās atbilda 296 pilnām slodzēm. Valsts kontroles vērtējumā, tie ir minimālie cilvēkresursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu Valsts policijas funkcijas bez pastāvīgas amatpersonu pārslodzes. Šādam policistu skaita pieaugumam Valsts policijai finansējums jau ir pieejams un papildu līdzekļi nebūtu jāpieprasa.

Problēmu pastiprina ir arī kadetu norīkošanas kārtība turpmākajam dienestam pēc Valsts policijas koledžas absolvēšanas. Proti, dienesta vieta bieži tiek noteikta pēc dzīvesvietas un personīgajām kadeta vēlmēm, nevis dienesta vajadzībām. Rezultātā Rīgas reģionā nonāk mazāk nekā puse absolventu, lai gan tieši tur darbinieku trūkst visvairāk. Valsts kontroles ieskatā, kadeta vēlmes ir jālīdzsvaro ar dienesta vajadzībām un interesēm, īpaši, ņemot vērā, ka tie ir sagatavoti konkrētiem policijas uzdevumiem.

Policisti veic uzdevumus, kas nav raksturīgi speciālajam dienestam
Revīzijā konstatēts, ka Valsts policijā liela daļa policistu ir nodarbināti amatos, kuru pienākumi pēc būtības neprasa policista statusu, paaugstinātu risku vai specifisku fizisko sagatavotību. Šo policistu darbs pārsvarā ir saistīts ar rutīnas un administratīviem pienākumiem. Piemēram, administratīvo pārkāpumu izmeklēšana, kriminālistika, licencēšana vai metodiskais darbs, kuros strādā vairāk nekā 700 policistu. Tas nozīmē, ka dienestam speciāli sagatavoti policisti nedarbojas jomās, kur viņu klātbūtne ir kritiski nepieciešama, piemēram, reaģēšanā.

Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas nerisinās problēmas
Esošā izdienas pensiju sistēma veicina amatpersonu aiziešanu no dienesta. Izdienas pensija gandrīz pilnībā – par 93% – atvieto dienesta laikā gūto darba samaksu. Lai gan izdienas pensiju sistēmas reforma stāsies spēkā no 2027. gada, Valsts kontroles vērtējumā, tā būtiski nemainīs situāciju vēl vismaz 25 gadus.

Pēc dienesta Valsts policijā izdienas pensijā ik gadu vidēji dodas 244 personas, un to vidējais vecums ir 48 gadi. Iekšlietu nozares izdienas pensiju saņēmēji visvairāk ietekmē valsts budžetu, jo tie ir vairāk nekā 80% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. 2024. gadā izdienas pensijas saņēma 8844 no iekšlietu iestādēm atvaļinātās personas. Kopējās gada izmaksas sasniedz ap 72 milj. eiro.

Plānotais izdienas stāža un vecuma pieaugums par pieciem gadiem notiks pakāpeniski desmit gadu laikā, un tas nerisinās policistu trūkumu tuvākajā nākotnē. Turklāt reforma var neskart pat būtisku daļu amatpersonu, kas arī turpmāk varēs doties izdienas pensijā salīdzinoši agrā vecumā. Latvijas izdienas pensiju sistēma turpinās būtiski atšķirties no citu Eiropas Savienības dalībvalstu sistēmām, kurās ir atšķirīgi pensionēšanās noteikumi vai pat ir atceltas izdienas pensijas. Lai nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un valsts interesēm atbilstošu izdienas pensiju sistēmu, tā ir jāturpina reformēt.

Policijas darba atslogošanā jāiesaista sabiedrība un komersanti
Sabiedriskās drošības nodrošināšana nav tikai policijas uzdevums – tajā jāiesaistās arī sabiedrībai un privātajam sektoram. Iekšējās drošības politika ir jāīsteno kopīgi: policijai nosakot skaidras prioritātes un izveidojot mehānismus, kas ļauj iedzīvotājiem un privātajam sektoram pienācīgi īstenot savu lomu tiesību aizsardzībā un kopējā drošībā.

“Šāda pieeja atbilst Satversmes ievadā nostiprinātajam solidaritātes principam – ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem. Pilnīga paļaušanās tikai uz policiju nav ne reāla, ne arī vēlama, jo tā vājina sabiedrības noturību un katras personas atbildību. Mūsdienās ir dažādas iespējas, kā privātpersonas pašas var aizsargāt savu īpašumu un iesaistīties sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanā,” piebilst G. Litvins.

Būtisku ieguldījumu var sniegt brīvprātīgie policijas palīgi, kuru efektivitāti apliecina kaimiņvalstu pieredze. Latvijā šobrīd ir vien 27 policijas palīgu un šī formāta attīstība un nozīme nav pietiekami novērtēta, tāpēc nepieciešami pilotprojekti, lai noteiktu efektīvākos modeļus.

Policijas resursus iespējams atslogot, plašāk iesaistot arī privātos apsardzes komersantus. Šobrīd dažādu objektu apsardzi nodrošina 280 policisti. Tas nav labākais veids, kā izmantot dienestam speciāli sagatavotu personālu, īpaši apstākļos, kad policistu trūkst.

Īpaša uzmanība jāpievērš sadarbībai ar tirdzniecības komersantiem. 2024. gadā zādzības, krāpšanas un piesavināšanās nelielā apmērā bija 32% no visiem reģistrētajiem noziegumiem. Efektīvāku prevenciju un izmeklēšanu kavē tas, ka nav vienota sadarbības formāta un digitāla ziņošanas risinājuma, kā arī neskaidrais tiesiskais ietvars personu vizuālai atpazīšanai bez biometrisko datu apstrādes.

Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Lai risinātu policistu trūkumu un uzlabotu Valsts policijas darba efektivitāti, Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai un Valsts policijai sniegusi septiņus ieteikumus. To ieviešana izlīdzinās policistu noslodzi, ļaus efektīvāk izmantot policistus kritiski svarīgu policijas funkciju izpildei, veicinās pieredzējušu policistu noturēšanu dienestā. Tāpat policisti tiks atslogoti no to klātbūtnes mazāk nozīmīgu situāciju risināšanā, plašāk iesaistot sabiedrību un komersantus.

Vienlaikus Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu turpināt pilnveidot izdienas pensiju sistēmu, lai tā atbilstu valsts drošības interesēm, dienestu cilvēkresursu vajadzībām, valsts budžeta iespējām un taisnīguma principam attiecībā pret pārējo sabiedrību.