Plānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 1.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Militārā dienesta likuma grozījumus.
Tie paredz, ka vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības (ES), Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Patlaban krīzes situācijās militārajā dienestā nevar pieņemt motivētus ārzemniekus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka bruņotajos spēkos efektīvi var karot arī citu valstu pilsoņi, norādījusi Aizsardzības ministrija.
Likumprojektā noteiktas prasības, lai ārzemnieku varētu pieņemt dienestā. Noteikts, ka ārzemnieks nedrīkstēs būt kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Ārzemnieka pieņemšanai Latvijas armijā jāatbilst nacionālās drošības interesēm. Tāpat viņš nedrīkstēs būt bijis PSRS vai Latvijas PSR dienestā. Tāpat noteikts, ka ārzemniekam jāprot valsts valoda vai vismaz viena no NATO oficiālajām valodām – angļu vai franču –, kā arī paredzēta virkne citu nosacījumu.
Militārā dienesta likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk ar Latvijas armijas karavīru pirms termiņa varēs izbeigt dienesta līgumu, ja viņam būs dubultpilsonība ar citu trešo valsti, piemēram, Krieviju vai Baltkrieviju, vai kādu citu, kas nav ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts, Austrālija, Brazīlija, Jaunzēlande vai Ukraina. Dubultpilsonības formalitātes karavīriem jāsakārto līdz nākamā gada 1.aprīlim, paredz likuma grozījumi.
Likuma izmaiņas arī paredz uzlabot nosacījumus topošajiem Latvijas karavīriem, tostarp atteikties no minimālā piecu gadu līguma termiņa noteikšanas, deleģējot aizsardzības ministram pienākumu noteikt šos termiņus. Patlaban pirms mācību uzsākšanas militārajā izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā ar karavīru slēdz līgumu, kurā noteikts: pēc mācību kursa beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, deputātiem iepriekš sacīja Latvijas armijas pārstāvji.
Tāpat likuma grozījumi paredz turpmāk arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem prast vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām atbilstošā līmenī. Pašreiz šī prasība ir noteikta tikai karavīriem, kas pretendē uz virsnieka dienesta pakāpi. Pieaugot gan instruktoru iesaistei starptautiskajā apritē, gan nepieciešamībai būt spējīgiem komunicēt ar sabiedroto karavīriem, arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem ir aktualizējusies nepieciešamība pārvaldīt angļu vai franču valodu, norādījuši likumprojekta autori. Paredzēts, ka šī prasība stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra.
Lai Militārā dienesta likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Foto: Latvijas armija
Vēl par tēmu:
Kozlovskis: Nevienam iekšlietu dienestam netiks noņemta izdienas pensija
Vakar, 2. septembrī, Ministru kabinets izskatīja un pieņēma Valsts kancelejas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”. Pēc diskusijām valdības sēdē,...
Lasīt tālākPērn skolā traumas guva vairāk nekā 820 bērni
Jauna mācību gada sākums ir piemērots brīdis, lai vecāki parūpētos par skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Lai arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka bērnu veselībai...
Lasīt tālākPreses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies
Kultūras ministrija kopā ar Satiksmes ministriju radusi risinājumus, kas paredz, ka nākamgad maksa par drukātas preses piegādi latviešu valodā preses izdevējiem nepieaugs. Vienlaikus Kultūras...
Lasīt tālākAicina atbalstīt “ManaBalss.lv” iniciatīvu, lai stiprinātu finansiālo un sociālo drošību ģimenēm ar bērniem
Biedrība “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” aicina atbildīgās nozares ministrijas un Finanšu ministriju steidzami mazināt ģimeņu ar bērniem nevienlīdzību, īstenojot trīs biedrības...
Lasīt tālākLai mazinātu noziedzību un neformālo hierarhiju, cietumos tiks ierobežota spēļu konsoļu lietošana
Otrdien, 26. augustā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Jauno noteikumu mērķis ir ierobežot...
Lasīt tālākUzulnieks: uzlabojam un vienkāršojam bāriņtiesu prasības
Ir paredzētas konceptuālas izmaiņas bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības sistēmā, veidojot mūsdienīgāku, profesionālāku un sabiedrības uzticības cienīgāku bāriņtiesu...
Lasīt tālākDoma laukumā turpinās publiskās lasītavas programma
Turpinot Rīgas pašvaldības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas sākto iniciatīvu, vides objekts “Kopā pie Doma” Doma laukumā šovasar kļuvis par vietu, kur iedzīvotāji tiek aicināti...
Lasīt tālākŠogad jau piektais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē; PVD atgādina par biodrošību
Mārupes novada Babītes pagastā mājas cūku novietnē ar 65 cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Šogad tas ir piektais konstatētais ĀCM uzliesmojums Latvijā. Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākValsts prezidents: iespējami drīz jāapstiprina tiesiskais regulējums austrumu robežas aizsardzības un apsardzības stiprināšanai
19. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja valsts austrumu robežu, lai klātienē izvērtētu progresu robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, pretmobilitātes materiāltehnisko...
Lasīt tālākIerobežos robežu šķērsošanu starptautisko neregulāro pasažieru pārvadājumiem uz Baltkrieviju un Krieviju
Publiskajai apspriešanai tiesību aktu projektu publiskajā portālā ir iesniegts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais normatīvais regulējums par ierobežojumu noteikšanu Latvijas Republikas–Baltkrievijas...
Lasīt tālāk