• Tweet

Kopš pēdējās valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas pagājuši jau septiņi gadi, un šajā laikā patēriņa cenu indekss pieaudzis par 41 procentu, aprēķinājusi Labklājības ministrija (LM).

Savukārt cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības pēdējoreiz pabalsts palielināts 2009. gadā, bet dzīves dārdzība augusi par vairāk nekā deviņiem procentiem. Ņemot vērā šos aprēķinus, LM gatavojas valdībā iesniegt priekšlikumus apspriešanai, lai no nākamā gada palielinātu valsts pabalstus cilvēkiem ar invaliditāti.

LM priekšlikumi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra palielināšanai personām ar invaliditāti un pabalsta apmēra palielināšanai invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, apspriesti Invalīdu lietu nacionālajā padomē. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību uz valsts pensiju, tostarp personai ar invaliditāti, vecākai par 18 gadiem. Sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 45 lati, bet cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības tas ir 75 lati mēnesī. Labklājības ministrijā norāda, ka pabalsta apmēru var pārskatīt valdība pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu.

Saskaņā ar LM datiem, no visiem cilvēkiem ar invaliditāti sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 12 procenti, pārējie saņem invaliditātes vai vecuma pensiju. Puse jeb 51 procents no šī pabalsta saņēmējiem ir cilvēki ar otro invaliditātes grupu, bet 16 procentiem ir pirmā invaliditātes grupa. Gandrīz 70 procenti pabalsta saņēmēju invaliditāte ir kopš bērnības.

LM priekšlikumi paredz no nākamā gada diferencēt sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti – personām ar pirmo un otro invaliditāti pabalsta apmēru paaugstinot, piemērojot koeficientus. Pirmajai invaliditātes grupai vispārējā gadījumā būtu piemērojams koeficients 1,3, bet otrajai – 1,2. Tātad sociālā nodrošinājuma pabalsts 1. invaliditātes grupai būtu 58,50 lati, 2. grupai – 54 lati, bet 3. grupai paliktu nemainīgs, savukārt cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības, kuriem noteikta 1. invaliditātes grupa, pabalsts pieaugtu no 75 līdz 97,50 latiem mēnesī, cilvēkiem ar 2. invaliditātes grupu no 75 līdz 90 latiem, bet cilvēkiem 3. invaliditātes grupu pabalsts paliktu nemainīgs – 75 lati.

No valsts pamatbudžeta 2014. gadā šim mērķim papildus nepieciešami 1,9 miljoni latu. LM speciālisti šādu atšķirīgu pieeju pabalsta noteikšanā pamato ar situāciju nodarbinātībā, proti, cilvēkiem ar trešo invaliditātes grupu ir lielākas iespējas atrast darbu.

Kopumā tomēr tikai neliela daļa cilvēku ar invaliditāti ir nodarbināti – visvairāk – 30 procenti – patiešām cilvēki ar trešās grupas invaliditāti; personas ar otro invaliditātes grupu – 16,9 procenti, bet personas ar pirmo invaliditātes grupu – 6,8 procenti. 2012. gada beigās bija reģistrēti 9799 bezdarbnieki ar invaliditāti, kas ir 9,4 procenti no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita valstī. Desmit procenti no trūcīgo skaita ir cilvēki ar invaliditāti.

LM plāno palielināt arī pabalstu cilvēkam ar invaliditāti, kuram nepieciešama kopšana. Pašlaik šis pabalsts ir 100 latu mēnesī, bet no nākamā gada to varētu noteikt 150 latu apmērā mēnesī. Pabalstu saņem vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku Latvijā. Šī pabalsta palielināšanai vajadzētu papildus 7,5 miljonus latu.

Avots: nra.lv /Inga Paparde