Pircēju vidū vērojama nogaidoša reakcija uz jauna mājokļa iegādi – pārdot īpašumu kļuvis izaicinošāk
Lai arī Latvijas iedzīvotāju interese par nekustamā īpašuma iegādi pieaug, reālā situācija liecina, ka jaunus mājokļus inflācijas ietekmē iegādājas arvien mazāk. Kā atzīst Pērkam.lv konsultants Andris Bērziņš, cilvēki joprojām ir piesardzīgi attiecībā uz jaunu īpašumu iegādi un neuzskata, ka šis būtu īstais laiks darījumiem ar nekustamo īpašumu.
To apliecina arī ekspertu secinātais diskusijā “Kā inflācija ietekmē mājokļu vērtību?”. Eksperti norāda – visstraujāk tirgus vērtība aug dzīvokļiem jaunajos projektos, kaut arī palielinās sērijveida dzīvokļu cenas, jo šim tirgus segmentam ir raksturīgi svārstīties līdzi izmaiņām kopējā tirgū. Ja līdz šim sērijveida dzīvokļi sasniedza 40–50% no jauno projektu dzīvokļu cenas, šis gads ar energoresursu izaicinājumiem var šo tirgu mainīt. Daudzi pircēji šobrīd piedzīvo dilemmu – pirkt dārgāku dzīvokli jaunajā projektā, toties maksāt mazāk par komunālajiem pakalpojumiem, vai iegādāties lētāku sērijveida dzīvokli, bet vairāk ieguldīt tā uzturēšanā.
“Svarīgi ir ne tikai energoefektivitātes tehniskie risinājumi, bet arī tas, kā ēkas tiek apsaimniekotas un apkoptas. Diemžēl vairumam padomju laika tipveida ēku īsta saimnieka nav – dzīvokļi šajās ēkās savulaik lielākoties iegūti īpašumā caur privatizāciju, un īpašnieki uzskata, ka īpašumtiesības beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm. Tāpēc nevienu īsti nesatrauc ēkas nolietojums, būvkonstrukciju tehniskais stāvoklis utt. Tā teikt, par jumtu lai uztraucas augšējo stāvu iemītnieki, bet par pagrabu – pirmais stāvs, jo man pa vidu uz galvas nekas nepil. Jaunajos projektos ir cita situācija – jau no pirmās dienas cilvēki iegādājas kopīpašumu, tāpēc arī raksturīga citāda domāšana: tiek veidots kopējs uzkrājumu fonds, iedzīvotāji laikus vienojas par remontiem un rūpējas, kā ēku apsaimniekot ilgtermiņā,” saka Kaspars Ekša.
Kā atzīst Pērkam.lv konsultants Andris Bērziņš, prakse aizvien rāda, ka daudzi uzskata, ka šis nav piemērots laiks iegādāties īpašumu un iecerētie plāni tiek atlikti, kas nozīmē, ka atsevišķus īpašuma veidus pārdot kļūst grūtāk. “Pēc jaunajiem projektiem pieprasījums ir saglabājies, taču, ja runājam par padomju laika tipveida ēkām, tad redzam, ka tur pieprasījums ir būtiski samazinājies, jo jārēķinās, ka šādās ēkās ir arī augstāki komunālie maksājumi. Turklāt energoefektivitātei ir pieaugoša loma arī banku kreditēšanas nosacījumos,” uzsver A. Bērziņš.
Ikviens, kuram jau ilgstoši neizdodas pārdot savu nekustamo īpašumu, ir iespēja vērsties pie Pērkam.lv, kas iegādājas dzīvokļus, mājas, zemi un mežus visā Latvijā, piedāvājot tūlītēju samaksu.
Pērkam.lv iegādājas jūsu īpašumu, vienojoties par tā godīgu pārdošanas cenu un neliekot jums ilgi gaidīt uz darījuma noformēšanu, kā arī ļaujot izvairīties no dažādiem pārpratumiem – visi darījumi tiek realizēti tikai ar zvērināta notāra palīdzību un reģistrēti Zemesgrāmatā. Tāpat Pērkam.lv arī iegādājas īpašumus ar apgrūtinājumiem un piedāvā nomaksāt jūsu hipotekāro kredītu.
Tas ir ātrākais un ērtākais risinājums, kas palīdz atbrīvoties no nevajadzīga īpašuma un saņemt naudu jau dažu dienu laikā! Ar Pērkam.lv īpašumu pārdošana vairs nav apgrūtinoša un laikietilpīga.
Plašāka informācija un pieteikuma forma šeit: https://perkam.lv/
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk