Pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par iespējām darba tirgū
Gada laikā Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri jūtas droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti. Vienlaikus vairāk kļuvis to cilvēku, kurus uztrauc iespējas atrast citu darbu, secināts bankas Citadele aptaujā.
Šā brīža ekonomiskajā vidē droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti jūtas 34 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 9 % mazāk nekā pirms gada. Pārliecinātāki par darba iespējām ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri mēnesī pelna vairāk par 1500 eiro.
Šogad iedzīvotāju pārliecība par savas darbavietas stabilitāti spēcīgāka ir Lietuvā – 40 %, savukārt Igaunijā sentiments ir līdzīgs kā Latvijā – 34 %. Arī kaimiņvalstīs noskaņojums pēdējā gada laikā kļuvis pesimistiskāks, jo pērnā gada novembrī abās valstīs par savas darbavietas stabilitāti pārliecināti bija 48 %.
“Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī bezdarbs Latvijā bijis 6,5 % un salīdzinājumā ar pērno gadu ir pat sarucis, iedzīvotāju sentiments par savas darbavietas stabilitāti un iespējām atrast jaunu darbu kļuvis pesimistiskāks. Tas nav pārsteidzoši, jo tie, kas seko darba tirgum, iespējams, ir pamanījuši, ka kopš gada sākuma ir samazinājies darba sludinājumu un brīvo vakanču skaits lielā daļā nozaru. Drošības sajūtu par nākotni un iespējām pārvarēt neparedzētus apstākļus var stiprināt uzkrājuma izveidošana neparedzētiem gadījumiem – drošības spilvenam būtu jābūt tik lielam, lai tas palīdzētu segt aktuālos izdevumus vismaz trīs mēnešu garumā,” aptaujas datus komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijā vairāk kļuvis to iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņu pārstāvētā uzņēmuma darbība ir stabila, taču viņi nejūtas droši par savu vietu tajā – 2022. gadā šo respondentu skaits bija 13 %, šogad – 15 %. Lietuvā un Igaunijā šādu viedokli pauduši 14 % darba ņēmēju.
Gandrīz vēl tikpat jeb 14 % sabiedrības nejūtas droši nedz par uzņēmuma nākotni, nedz par savām iespējām atrast jaunu darbavietu (pirms gada šāds sentiments 11 % iedzīvotāju).
Aptaujas dati liecina, ka pārliecība par savām iespējām darba tirgū visbiežāk trūkst iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kā arī kvalificētiem speciālistiem, biroja darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības jomā strādājošiem, nekvalificētiem un kvalificētiem strādniekiem. Vienlaikus vislielākās bažas par jauna darba atrašanu fiksētas Kurzemē, Vidzemē un Rīgā.
Gan pirms gada, gan šogad 9 % respondentu atklāj, ka nejūtas droši par uzņēmuma nākotni, taču neuztraucas par iespējām atrast citu darbu. Šī atbilde raksturīga tiem, kuri ikdienā strādā kā kvalificēti speciālisti vai vadītāji.
Vēl par tēmu:
FM: Apstrādes rūpniecībā augustā joprojām kritums, taču krituma tempi mazinās
Apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi šā gada augustā pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,6%, kas vērtējams kā ievērojams pieaugums viena mēneša griezumā. Tomēr par izaugsmes...
Lasīt tālākKulbergs: nemitīgās tehnisko prasību izmaiņas, izmaksu uzskaites un kontroles trūkums – būtiski klupšanas akmeņi “Rail Baltica” projektā
“Būtiskākais, kā dēļ par četriem gadiem esam iekavējuši projektēšanas fāzi, ir nekontrolētas tehnisko prasību izmaiņas, ar tām saistīto izmaksu uzskaites un ietekmes uz projektu novērtējuma...
Lasīt tālākBraže: atbalsts eksportējošiem uzņēmējiem un ārvalstu investīciju piesaiste ir ārlietu dienesta prioritāte
No 2024. gada 2. līdz 4. oktobrim norisinās astotās Ārlietu ministrijas ikgadējās ekonomikas mācības Latvijas diplomātiem ārvalstīs. Apmācību mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu Latvijas...
Lasīt tālākUzņēmējdarbības attīstības apakškomisija: ārzemju producentu piesaiste jāplāno un jāveic ilgtermiņā
“Ārzemju producentu piesaiste ir pamatīgs darbs, kas jāplāno un jāveic ilgtermiņā. Lai tas būtu efektīvs, jānodrošina arī atbilstoša infrastruktūra un mehānismi interesentu piesaistei,”...
Lasīt tālākSaeima: Projekta “Rail Baltica” neīstenošana radītu katastrofālas sekas
“Ja Latvija izvēlētos neturpināt apjomīgā “Rail Baltica” projekta īstenošanu, tad sekas būtu katastrofālas, tostarp būtu jāatmaksā līdz šim saņemtais Eiropas Savienības finansējums,...
Lasīt tālākLembergs par “Rail Baltica” projekta attīstību: Valdība demonstrē savu stulbumu
Komentējot ziņu, ka patlaban galvenā prioritāte Latvijā ir panākt vienošanos ar partneriem par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas izbūves plānu, politiķis Aivars Lembergs...
Lasīt tālākLDDK: Eiropas Savienībai ir nepieciešama uz rezultātu vērsta ekonomiskā un sociālā politika
Sākoties jaunam politiskajam ciklam Eiropas Komisijā (EK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Eiropas nacionālajām darba devēju organizācijām izklāsta savu redzējumu par...
Lasīt tālākSaskaņošanai virza arī turpmāku PVN samazinātās likmes piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem
Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un virza saskaņošanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērotu PVN...
Lasīt tālākZZS deputāti: Jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamība reģionos
Reģionu iedzīvotājiem ir jāsaglabā iespējas izmantot sabiedrisko transportu, atbilstoši to vajadzībām, dodoties uz darbu, pie ārsta vai citās ikdienas gaitās, uzskata Zaļo un Zemnieku...
Lasīt tālākStiprina valsts valodas pozīcijas darba tirgū, liedzot nepamatoti pieprasīt svešvalodas zināšanas
Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, Saeima ceturtdien, 19.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā. Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības...
Lasīt tālāk