• Tweet

Pagājušajā nedēļā ar Covid-19 saslimis Valsts prezidents Egils Levits, politiķi Juris Jurašs (JKP), Kārlis Šadurskis (JV) un Mārtiņš Bondars (AP). Slimība izplatās nekontrolēti un saslimt var jebkurš. Slimnīcas sper izmisuma soļus un gatavo pagaidu vietas pacientu izvietošanai, bet visiem labāko iespējamo aprūpi sniegt nevarēs. Pagājušajā nedēļā valdībai vēl bija iespēja novērst ļaunāko scenāriju, bet tā to neizdarīja, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Šogad pavasarī darbu uzsāka akadēmisko ekspertu grupu, lai palīdzētu valdībai pieņemt gudrākus lēmumus Covid-19 krīzē. Grupā bez atlīdzības piedalījās infektologi, antropologi, ekonomisti un citi speciālisti. Nesen šie profesionāļi paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar valdību, jo neredz tai jēgu.

RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, ekspertu grupas dalībnieks Ģirts Briģis norāda: “Faktiski gandrīz katrā reizē pēc tam, kad mēs sniedzām savu atzinumu, savu redzējumu, tālāk jau redzot valdības lēmums, mēs ļoti maz saskatījām, ka no mūsu redzējuma, no mūsu viedokļa tiek maz kas ņemts vērā. Protams, tai pašā laikā mēs ļoti labi saprotam, ka valdībai ir politiskā atbildība un valdība pieņem lēmumus.”

Eksperti zina, ka politiķiem nav jāpiekrīt viņu viedoklim. Galu galā valdība valsti un ņem vērā arī, piemēram, uzņēmēju intereses. Taču aiz slēgtām durvīm ministri arī apvainojuši ekspertus un apšaubījuši viņu kompetenci.

Pēdējais piliens bija pagājušās nedēļas valdības pieņemtais lēmums par ierobežojumiem. Tie nedos rezultātu pandēmijas apturēšanā un veselības aprūpes sabrukuma novēršanā. Eksperti izlēmuši nedot politiķiem iespēju apgalvot, ka viņi lēmumu pieņēmuši, uzklausot zinātniekus.

Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Druvaskalns pauž: “Sabiedriskā doma arī var ļoti strauji mainīties, ja tiešām jutīs, ka katram ir kāds tuvinieks vai draugs, kas ir saskāries vieglāk vai smagāk ar šo lietu un būs šīs daudzās nāves, un pakalpojumus nesaņems. Pie jums nebrauks medicīniskā palīdzība, kad jums vajadzēs. Tas jau mainās ļoti ātri un tad atkal būs kāds vainīgs pie tā visa.”

Nu jau neizbēgamo katastrofu sāk apzināties arī valdības locekļi. Lakoniskajā krīzes padomes sēdes protokolā iekļautas premjera atsevišķās domas, ka viņš atbalstījis stingrāku rīcību. Veselības ministrija gatavo jaunus priekšlikumus.

Jau vasarā veselības nozare brīdināja, ka rudens būs smags. Vakcinācija bija pārāk lēna, jaunais vīrusa Delta paveids – pārāk lipīgs. Valdība mediķiem, skolotājiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem plānoja obligātu potēšanu pret Covid-19. Pēc dažiem protestiem Saeimas frakciju vadītāji un Valsts prezidents vienojās likumprojektu atlikt. Taču nekādi citi pandēmijas apkarošanas soļi nesekoja. Valdība neieviesa arī ierobežojumus, kam bija jāiestājas saskaņā ar Veselības ministrijas izveidoto “luksoforu”.

Septembra vidū saslimstība sāka pieaugt un krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs pēc epidemiologu ieteikuma aicināja pieņemt jaunus ierobežojumus. Tam piekrita arī akadēmiķu grupa. Viņi ieteica sabiedrību sagatavot, ka ierobežojumi būs, bet nedudz nogaidīt, līdz saslims vairāk cilvēku un tā iedzīvotāji paklausīgāk ievēros prasības. Tā pagāja divas nedēļas.

“Pagājušajā nedēļā mūsu ekspertu grupa pēc savas iniciatīvas nāca ar publisku paziņojumu par to, ka vairs gaidīt nav iespējams, ka jautājumu vilcināt vairs nav iespējams, un mēs to lielā mērā – šo paziņojumu – veidojām saistībā ar to, kas notika valdībā. Ieilga diskusijas, ieilga strīdi par to, tika atlikts no dienas uz dienu un bija runas par nedēļas atlikšanu, bet tajā brīdī saslimstība un šī epidemioloģiskā situācija tik kritiski pasliktinājās, ka faktiski nedrīkstēja vairs gaidīt ne brīdi,” sacīja Briģis.

Arī mediķi publiski aicināja valdību rīkoties. Bija skaidrs, ka slimnīcu pārslodzi neizdosies novērst. Taču vēl varēja ietekmēt, cik liela tā būs un cik daudzi nomirs. Ministrus iepazīstināja ar zinātniskiem modeļiem. “Lokdauna” gadījumā būtu jārēķinās ar 2400 mirušajiem. Nedarot neko, nomirtu 7300 cilvēku, bet slimnīcās vienlaikus būtu vairāk nekā 6000 cilvēku un tās būtu pārslogotas ilgstoši.

Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm sprieda divas dienas. Krīzes vadības padomei piedāvātais scenārijs bija trīs nedēļu “lokdauns”. Tā laikā apturētu restorānu, nepārtikas veikalu, kultūras iestāžu darbu. Klātienē turpinātu mācīties tikai bērni līdz 4. klasei. Pēc trim nedēļām dzīve atsāktos zaļajā režīmā. Tas bijis saudzīgākais iespējamais modelis.

Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Druvaskalns norāda: “Pieņemot lēmumu tajā ceturtdienā vai piektdienā, mums vienalga trīs, četras nedēļas pieaugums notiktu neatkarīgi no tā, ko mēs darītu. Jautājums bija par to, vai mēs varam apmēram pēc pusotra mēneša slimnīcās kaut kādu stabilu saslimušo personu skaitu iegūt. Tā bija mūsu voluntāra iniciatīva to sagatavot, nākt uz Krīzes vadības padomi piedāvāt, jo tie cilvēki, kas ar mani strādā, strādā citās vietās, mēs, protams, to varam tie pa naktīm darīt un pa brīvdienām.”

Iebilda ekonomikas ministrs, kultūras ministrs. Aizsardzības un iekšlietu resors brīdināja, ka tiem jācīnās arī ar krīzi Baltkrievijas pierobežā, tas apgrūtinātu kontroli. Eksperti arī nevarēja politiķiem garantēt, ka ar trīs nedēļām pietiks. Ministri vienojās par kompromisu – maigākiem ierobežojumiem un obligātu vakcināciju valsts pārvaldē un apkalpojošā sfērā.

Līdz šim valdībā valdījis viedoklis, ka nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot vakcinētos. Viņi pārāk apvainotos un, iespējams, arī sākto protestēt. Pētnieki uzskata, ka tas varētu arī nenotikt. Politiķi jau arī iepriekš kļūdījušies, prognozējot sabiedrības reakciju. Noskaidrot noskaņojumu tautā valdība nelūdza.

“Jautājums ir, vai ir plāns, ko darīt tad. Un izskatās, ka nav tā plāna. Būtu labi tagad pie tā plāna, vismaz pēdējā mirklī, ķerties. Un, ja ir ķērušies, tad savlaicīgi sākt skaidrot, ka tāds plāns ir. Jo tas ir tas, kas ir nepieciešams cilvēkiem no vadības vai no līderiem, ka, jā, mēs redzam, ka mēs esam bedrē, bet līderis saka: mēs zinām, kā tikt ārā no tās bedres,” sacīja Sociālantropologs, RSU Asociētais profesors, ekspertu grupas dalībnieks Klāvs Sedlenieks.

Veselības aprūpes nozare izrēķināja, ka maksimālais Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, ir pusotrs tūkstotis. Tas iespējams tikai uz citu pacientu rēķina. Ar rītdienu visas slimnīcas apturēs plānveida pacientu ārstēšanu, Stradiņos to nācās izdarīt jau šonedēļ.

Daugavpilī, pie slimnīcas, novietota moduļu ēka, ko izmanto papildu pacientu ārstēšanai. Tādu līdz februārim paredzēts celt arī pie Stradiņiem. Pagaidu ēka palielinās slimnīcas uzņemšanas nodaļas kapacitāti.

Veselības ministrijā meklē iespējas uzņemt divreiz vairāk Covid-19 pacientu. Visā valstī plānveida aprūpi apturēs arī privātajās klīnikās. Tās izmantos Covid-19 slimniekiem. Pacientus plāno izvietot vecās slimnīcās, un, iespējams, arī armijas teltīs.

Profesors, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Alvils Krams norādīja: “Situācija paliek ar katru dienu sliktāka, un viņa jau pasliktinās lavīnveidīgi. Pēc mēneša vai diviem nāve var pieklauvēt pie jebkurām durvīm, jo resursi nebūs pietiekami.”

Dažu nedēļu laikā izsīks intensīvās terapijas resursi, un ārstiem nāksies lemt, kuru glābt un kuru nē. Lēmumu pieņems ārstu konsīlijs, taču vienotu principu nav. Tiem jābūt pievienotiem Katastrofu medicīnas plānam, bet pašlaik tur atrodami tikai noteikumi, kā rīkoties, ja visiem nepietiek plaušu ventilācijas aparātu. Šonedēļ jau ir bijusi situācija, kad šo iekārtu visiem nepietiek.

“Kad būs veselības aprūpes “kolapss”, tas jau būs novembrī – es ceru, ne ātrāk, bet gan jau viņš būs. Tas nebūs pieejama arī akūtā palīdzība, arī smagiem pacientiem. Sāksies tas drausmīgais, ka notiks šī pacientu šķirošana, kuram ļaut dzīvot, kuram ļaut mirt. Tas būs drausmīgi ārstiem pieņemt šo lēmumu. Labi, viņi būs divi vai trīs, kas kopā pieņems šo lēmumu. Katra diena, ko valdība atņem stingrus ierobežojumus cilvēku kontaktiem, maksā desmitiem, iespējams, simtiem cilvēku dzīvību,” sacīja Krams.

“Lēmums netaisīt ļoti cietu “lokdaunu” tiek pirkts ar zināmu daudzumu cilvēku dzīvību. Un tas ir zināms jau iepriekš, un tad ir jautājums kāpēc un kā vārdā tas tiek darīts,” pauda Sedlenieks.

Eksperti skaidro, ka nākamnedēļ ierobežojumi, ko valdībai piedāvāja pagājušajā nedēļā, būs jau par vāju. Jo ilgāk lēmums tiek novilcināts, jo stingrāki pasākumi būs vajadzīgi.

Foto: Valsts kanceleja