Pētījums: Ekonomikas izaugsmi ieteicams risināt, veicinot atgriešanos Latvijā

Latvijas attīstībai un ekonomikas izaugsmei ir ļoti svarīgi piesaistīt remigrantus brīvajām darba vietām, secināts Ārlietu ministrijas atbalstītā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (LU DMPC) veiktajā pētījumā “Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai”.
ĀM bija aicinājusi uz diskusiju iesaistītos valsts un nevalstiskā sektora pārstāvjus no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras, kā arī biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.
Diasporas potenciāls ir nepietiekami vērtēts un apzināts apstākļos, kad Latvijā daudzās nozarēs trūkst darbinieku. Latvijas attīstībai un ekonomikas izaugsmei ir ļoti svarīgi piesaistīt remigrantus brīvajām darba vietām. Pētījums apliecina, ka darbaspēka trūkumu ir iespējams risināt, veidojot ciešāku saiti ar aizbraukušajiem un veicinot informācijas pieejamību abām pusēm – darba devējam un darba ņēmējam. Pētījums arī atklāj tendenci, ka daudzi darba devēji labprāt nodarbinātu remigrantus. Tādēļ svarīgi nodrošināt informatīvo saikni, lai veicinātu atgriešanos Latvijā, vienlaikus risinot darbaspēka trūkumu.
ĀM vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts diskusijā pauda, ka pētījums par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai ir loģisks turpinājums pagājušā gada pētījumam par remigrāciju. Viņš uzsvēra, ka konkrēta darba piedāvājuma esamība ir svarīgs faktors remigrācijas veicināšanā.
LU DMPC direktore Inta Mieriņa kā vienu no galvenajiem secinājumiem atzīmēja remigrantiem nepieciešamo komplekso atbalstu, lai iekļautos sabiedrībā Latvijā. Svarīgi domāt ne vien par algu līmeni, bet arī par citiem saistītajiem jautājumiem – darba vidi un kultūru, nodokļiem un sociālajām garantijām.
NVA direktore vietniece Kristīne Stašāne informēja, ka portālā pašlaik ir pieejama informācija par apmēram 13 000 vakancēm. Kopumā gadā portālā tiek ievietotas ziņas par 70 000 brīvajām darba vietām. NVA turpina meklēt jaunus informācijas kanālus un pilnveidot portālu, padarot to pieejamāku plašākai auditorijai, to vidū arī tautiešiem ārvalstīs.
Savukārt LIAA pārstāve Arta Krūze iepazīstināja ar aģentūras aktivitātēm un uzsvēra, ka esošo sadarbību ar diasporu mēģina sekmēt visās darbības jomās. Tā, piemēram, stiprinot uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti, tiek novērtēta cilvēkresursu nozīmība.
Remigrantu biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Jānis Kreilis pauda gandarījumu par iespēju sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, lai lauztu steoreotipus un, izmantojot savu pieredzi, savest kopā darba devējus un ņēmējus.
Tikšanās laikā tika diskutēts, ka darbaspēka trūkuma jautājumu ir ieteicams risināt, veicinot iedzīvotāju atgriešanos, bet ilgtspējīga atgriešanās iespējama tikai tad, ja nodrošināts stabils pamats – darba iespēja Latvijā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams pilnveidot esošos vai radīt jaunus, efektīvākus informācijas nodrošināšanas kanālus diasporai un meklēt jaunus risinājumus, piemēram, mērķtiecīgas informatīvas kampaņas izveidi konkrētiem un reāliem darba piedāvājumiem.
Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 padziļinātu remigrantu un potenciālo remigrantu, un 10 darba devēju interviju rezultāti. Īpaši noderīgi tie varētu būt darba devējiem dažādās nozarēs, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk