• Tweet

Baltijas valstīs izaugsme apsteidz prognozes, tomēr saspīlētā situācija darba tirgū tempus palēninās, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

2018. un 2019. gadā pasaules IKP pieaugs par aptuveni 4%, pateicoties labai situācijai darba tirgū un augošajiem investīciju apjomiem. Pēckrīzes posmā ASV ir krietni apsteigusi Eiropu un jau atrodas nākamajā monetārās politikas ciklā. Savukārt Baltijas valstīs izaugsme apsteidz prognozes, tomēr saspīlētā situācija darba tirgū tempus palēninās, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Politiskā nenoteiktība pieaug, bet ekonomika to ignorē

Pašlaik politiskā nenoteiktība ir pēdējo desmitgažu augstākajā līmenī. Būtiskākos riskus veido ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts un saspīlējums Tuvajos Austrumos pēc ASV lēmuma izstāties no Irānas kodollīguma. ASV prezidenta Donalda Trampa rīcība liecina, ka pat relatīvi nelielas piekāpšanās no viņa pretinieku puses var būt pietiekamas, lai viņš uzskatītu, ka guvis uzvaru. Arī Irānas gadījumā eskalāciju ir iespējams novērst, taču bažas par naftas ieguves traucējumiem Irānā veicina naftas cenu pieaugumu. Arī Eiropa saskaras ar fundamentālām pārmaiņām (piemēram, Brexit), kamēr Krievija un it īpaši Ķīna meklē sev jaunas lomas starptautiskajā sabiedrībā. Taču pieredze liecina, ka politisko norišu ietekme uz ekonomiskajiem procesiem visbiežāk ir ierobežota.

Vai monetārā politika pagūs atgriezties normālā gultnē pirms nākamās recesijas?

Nākamo dažu gadu laikā daudzas centrālās bankas turpinās cīņa ar biedējoši zemu inflāciju. Sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēma šogad vēl trīs reizes cels svarīgākās procentu likmes un divreiz 2019. gadā – līdz 3% līmenim. ECB pārtrauks obligāciju iepirkuma programmu ne ātrāk par šī gada beigām, un šobrīd prognozējams, ka pirmais ECB noguldījumu likmes pieaugums notiks 2019. gada jūnijā, un tam septembrī sekos refinansēšanas likmes palielinājums līdz 0.25% līmenim. Aizvien ticamāk liekas, ka nākamās recesijas sākumā daudzām centrālajām bankām būs maz telpas manevriem, lai mīkstinātu iespējamo lejupslīdi.

Ziemeļvalstis iegūst no labvēlīgajiem apstākļiem globālajā ekonomikā

Norvēģijas ekonomika pieņemas spēkā, pateicoties pozitīvajiem efektiem no naftas cenu atjaunošanās. Somija beidzot ir uzņēmusi tempu un 2018. un 2019. gadā tās kopprodukts pieaugs par 2.5% katru gadu. Dānijā, neraugoties uz stingrāku kreditēšanu, patēriņš joprojām ir svarīgākais izaugsmes faktors. Zviedrijas izaugsme zaudē tempu. Pēc krituma 2017. gada izskaņā mājokļu cenas ir stabilizējušās. Svarīgāko procentu likmju paaugstināšana tiek atlikta, neskatoties uz to, ka inflācija pārsniedz mērķi. Labā situācija darba tirgū veido labvēlīgus apstākļus mājsaimniecībām, taču augošās enerģijas cenas un vājās kronas veidotais importa cenu pieaugums ierobežos to pirktspēju.

Baltija aug strauji, bet darba tirgus to bremzēs

Baltijas valstīs izaugsme palēninās, taču tā joprojām ir strauja – it īpaši Latvijā. Prognozes par Igauniju un Lietuvu ir piesardzīgākas. Resursu pieejamības trūkums darba tirgū, augošais izmaksu spiediens un konkurētspējas zaudēšana ir izaicinājumi ilgtermiņam.

Latvija turpina demonstrēt pārliecinošu, daudzos ekonomikas sektoros balstītu IKP izaugsmi. Paredzama pakāpeniska tempa palēnināšanās, saasinoties darbinieku pieejamības deficītam darba tirgū. Mājsaimniecību reālie ienākumi tuvākajā laikā turpinās pieaugt, stiprinot arī IKP izaugsmi. Nenoteiktība pēc ABLV bankas krīzes atstās ietekmi uz Latvijas izaugsmi, taču šīs sekas visdrīzāk būs nebūtiskas.

Igaunijas IKP izaugsme 2017. gadā pārspēja visas prognozes. 4.9% ir straujākais temps kopš 2011. gada. Pašlaik sagaidāms, ka izaugsme pietuvosies tās ilgtermiņa potenciālam – 3.5% 2018. gadā un 3% 2019. gadā, un vilkmi nodrošinās gan iekšējais pieprasījums, gan eksports. Taču tālākas perspektīvas ir neskaidras, jo izaugsme ražošanas sektorā ir palēninājusies un iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājuma efekts uz patēriņu joprojām nav skaidrs. Saspringums darba tirgū ierobežo izaugsmes iespējas vidējā termiņā.

Lietuvas ekonomika 2018. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3.6%, pateicoties ievērojamam pieaugumam ražošanā un investīcijās. Strauji pieaug algas, un tas ir ieguvums mājsaimniecībām, taču apdraud ekonomikas konkurētspēju. Valdība ir iepazīstinājusi ar plānotajām reformām, kas iekļauj arī pozitīvi vērtējamas iniciatīvas, taču kopumā veido risku pasliktināt budžeta līdzsvaru.

Foto: Pixabay