Pērn nedaudz palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Iegūtā piena apjoms pērn pieaudzis vien par 0,7 %, tajā pašā laikā piena iepirkuma cenas samazinājušās par 25,7 %.
2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas – par 1,3 % vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3 % un 3,4 %. Saražotais aitu gaļas apjoms pērn pieaudzis par 19,3 %, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3,0 %.
Gaļas vidējā iepirkuma cena samazinājās par 6,1 % – no 1 550 eiro par tonnu 2014. gadā līdz 1 456 eiro 2015. gadā. Liellopu gaļas vidējā iepirkuma cena 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 1,2 % un sasniedza 1 643 eiro. Pārējai gaļai iepirkuma cenas ir samazinājušās. Visvairāk iepirkuma cenas sarukušas cūkgaļai – par 11,6 % (1 312 eiro par tonnu), mazāk aitu gaļai – par 1,1 % (3 319 eiro par tonnu).
2015. gadā saražoti 698,2 milj. olu – par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada – 272 olas. Olu vidējā realizācijas cena pērn bija 6,92 eiro par 100 olām.
2015. gadā iegūti 978,1 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 6,3 tūkst. tonnu jeb 0,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Piena vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs pieauga par 1,6 % un sasniedza 5 905 kilogramus.
Pērn iepirkti 807,7 tūkst. tonnu piena, salīdzinājumā ar 2014. gadu piena iepirkums audzis par 0,4 %, bet iepirktā piena īpatsvars kopējā saražotā piena apjomā ir palicis iepriekšējā gada līmenī – 82,8 %. Piena vidējā iepirkuma cena samazinājās no 291 eiro par tonnu 2014. gadā līdz 216 eiro 2015. gadā (kritums par 25,7 %).
2015. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 419,1 tūkst. liellopu – par 2,9 tūkst. mazāk nekā pirms gada. Slaucamo govju skaits samazinājās par 3,5 tūkst. jeb 2,1 %. Zīdītājgovju skaits pieauga par 4,6 tūkst. jeb 13,6 %, un to īpatsvars no kopējā govju skaita sasniedza 19,3 % (2014. gadā – 17,1 %).
Cūku skaits gada laikā samazinājās par 15,3 tūkst. jeb 4,4 %, ko ietekmēja Āfrikas cūku mēra tālāka izplatība. Aitu un kazu skaits 2015. gadā turpināja pieaugt attiecīgi par 9,7 tūkst. jeb 10,5 % un 0,4 tūkst. jeb 3,2 %, bet zirgu skaits samazinājās par 0,5 tūkst. jeb 4,7 %.
Eksportēto dzīvo liellopu skaits pēdējos gados ievērojami audzis, un 2015. gadā tas palielinājies par 4,6 tūkst. jeb 14,0 % salīdzinājumā ar 2014. gadu un par 7,8 tūkst. jeb 26,0 % vairāk nekā 2013. gadā.Arī dzīvo cūku eksports pērn palielinājās – par 18,6 tūkst. jeb 12,2 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. No kopējā eksportēto cūku skaita 27,3 % bija sivēni tālākai nobarošanai. Savukārt importēto cūku skaits samazinājās par 11,9 tūkst. jeb 41,5 %.
Vēl par tēmu:
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk