Pensiju likumu grozīt iesaka tikai kopā ar nākamā gada budžetu; jāvērtē arī pensiju piemaksas
Finanšu ministrija uzskata, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātie grozījumi pensiju likumā ir izskatāmi tikai likumprojekta Par valsts budžetu 2012. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, liecina Neatkarīgās Rīta Avīzes rīcībā esošais FM atzinums Valsts prezidenta kancelejai.
FM izvērtē sagatavotos grozījumus pensiju likumā pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājuma, jo viņam bija jāizlemj, vai sasaukt Saeimas ārkārtas plenārsēdi saistībā ar pensiju jautājumiem. Valsts prezidents iepriekš atzina, ka neizsludinās ārkārtas plenārsēdi, ja tam akceptu nedos tieši FM un ja valdību veidojošo partiju vidū nebūs panākta vienošanās.
FM sagatavojusi atzinumu, un galvenais secinājums ir tāds, ka FM iesaka skatīt šos grozījumus tikai kopā ar nākamā budžeta likumprojektu, kas, savukārt, nozīmē pensiju likuma grozījumu izskatīšanu tikai pēc Saeimas vēlēšanām.
FM norāda, ka izmaiņas pensiju likumā ne tikai jāskata kopā ar valsts budžeta likumprojektu, bet arī tos vienlaikus jāizvērtē kopā ar fiskālās konsolidācijas pasākumiem, ņemot vērā nepieciešamo konsolidācijas apmēru.
Vienlaikus saistībā ar 2012. gada budžeta izstrādei nepieciešamo fiskālās konsolidācijas pasākumu izvērtēšanu, būtu virzāms izskatīšanai par piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas diferencēšanu atkarībā no darba stāža un pensijas apmēra, teikts FM atzinumā, ko parakstījis finanšu ministrs Andris Vilks. „Uzskatām, ka tikai tad, ja tiek nodrošināts nepieciešamais fiskālās konsolidācijas apmērs 2012. gadam, minētais likumprojekts būtu iekļaujams likumprojekta par valsts budžetu 2012. gadam pavadošo likumprojektu paketē,” raksta FM.
Finansisti arī aprēķinājuši, ka likumprojektā paredzēto normu īstenošana ir saistīta ar papildu finansiālo ietekmi uz valsts sociālo budžetu – 2011. gadā tie būtu 5900 lati, 2012. gadā jau 8,2 miljoni latu, 2013. gadā – 23, 4 miljoni latu. Attiecībā uz 2012. gadu un turpmākajiem FM vērš uzmanību, ka situācijā, ja nepieaugs sociālās iemaksas sociālajā budžetā un netiks veikti citi sociālā budžeta finansiālās stabilitātes nodrošināšanas pasākumi, tas var negatīvi ietekmēt sociālā budžeta fiskālo situāciju, vēl vairāk apdraudot sociālā budžeta stabilitāti, īpaši situācijā, kad sociālajā budžetā nav pietiekami naudas, lai nodrošinātu izdevumus atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem un tiek prognozēta aizņemšanās no valsts budžeta.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Parāds seko dzīvoklim – kam pievērst uzmanību iegādājoties mājokli?
Lai gan arvien populārāka kļūst mājokļu iegāde jaunuzbūvētos projektos, Luminor dati liecina, ka dzīvokļi sērijveida ēkās vēl aizvien ieņem nozīmīgu vietu nekustamo īpašumu tirgū....
Lasīt tālākLatvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko
Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām,...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālāk