Pēdējā mēneša laikā uzņēmumu kopējais nodokļu parāds audzis par 7,5%
Lursoft, balstoties uz VID sniegto informāciju, aprēķinājis, ka uz š.g. 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 milj.EUR. Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.
Pēc Lursoft apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares. Pārsteidzoši, ka straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl š.g. martā nozare bija uzkrājusi 17,06 milj.EUR nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 milj.EUR, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%. Tiesa, teju pusi no nozares nodokļu parāda summas, 13,03 milj.EUR, veido AS “Latvijas zaļais elektrons” parāds. Jānorāda, ka uzņēmumam jau kopš pagājušā gada augusta ir apturēta saimnieciskā darbība un šī gada februārī tam arī izbeigta darbība. Tajā pašā laikā uzņēmuma nodokļu parāds ik mēnesi turpina palielināties.
Viens no straujākajiem nodokļu parāda apjoma pieaugumiem – ēdināšanas un izmitināšanas nozarē
Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-10 izraisītās pandēmijas sekas. Lursoft dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz š.g. 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).
Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds aprīļa sākumā bija 28,80 milj.EUR. Šo parādu veidoja kopskaitā 2316 nozarē strādājošie uzņēmumi. Lursoft aprēķini rāda, ka marta sākumā nozarē bija 2078 uzņēmumi ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro, savukārt februāra sākumā – 2080 uzņēmumi.
Lielākais nodokļu parāds starp ēdināšanas un izmitināšanas nozares uzņēmumiem uz šā gada aprīļa sākumu reģistrēts AS “Lido” – 857,01 tūkst.EUR. Jāpiebilst, ka iepriekš nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, AS “Lido” bija reģistrēts aizvadītā gada martā un pēdējā gada laikā uzņēmumam nodokļu parādi nav bijuši. Pērn AS “Lido” nodokļos valsts kopbudžetā samaksājis 11,74 milj.EUR.
No š.g. 16.aprīļa VID atbalstījis AS “Lido” nokavēto nodokļu samaksas sadali termiņos vai arī atlikšanu uz laiku līdz trīs gadiem, savukārt 17.aprīlī veikta atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. Uzņēmuma publiskotā informācija liecina, ka AS “Lido” restorāni savu darbību uz laiku apturējuši jau no 18.marta.
Otrs lielākais nodokļu parādnieks starp izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir SIA “Čilija pizza”. Tiesa, atšķirībā no AS “Lido”, kam iepriekš nodokļu parādi nebija reģistrēti, picēriju tīklam nodokļu parādi reģistrēti jau vairāku gadu garumā, un aprīļa sākumā tie pieauguši jau līdz 663,34 tūkst.EUR, kas veido vairāk nekā pusi no nodokļu summas, ko tas pērn visa gada laikā samaksājis nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā (2019.gadā SIA “Čilija pizza” VID administrētajos nodokļos samaksājusi 1,07 milj.EUR). Lursoft dati rāda, ka uzņēmums nav iesniedzis gada pārskatu par 2018.gadu un tam kopš š.g. februāra ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Neskatoties uz uzņēmuma finansiālajām problēmām un nodokļu parādiem, 8.aprīlī tā darbiniekiem tomēr izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi.
Lursoft pētījums atklāj, ka AS “Lido” nebūt nav vienīgais uzņēmums nozarē, kuram š.g. aprīlī reģistrēti nodokļu parādi, lai gan iepriekš tādi nav bijuši. Līdzīgā situācijā nonākuši tādi ēdināšanas un izmitināšanas nozares uzņēmumi kā SIA “Mogotel” (262,44 tūkst.EUR nodokļu parāds), SIA “Tokyo city” (175,33 tūkst.EUR parāds), SIA “Tiamo grupa” (164,47 tūkst.EUR) un citi uzņēmumi.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk