• Tweet

Kamēr lielāko daļu skolotāju cerības uz konkurētspējīgu atalgojumu tika sagrautas pēc 2015. gada valsts budžeta apstiprināšanas, kurā pedagogiem piešķirti vien trīs miljoni eiro, risinājumi, lai paceltu atalgojumu mazo algu īpašniekiem tomēr tiks meklēti, vēsta laikraksts “Vesti”.

Kā intervijā laikrakstam apstiprina izglītības ministre Mārīte Seile, pašlaik skolotājiem algu palielināšanas jautājumā nav iespējams dot nekādus solījumus, taču skaidrs esot viens, ka visiem skolotājiem no 1. septembra algas netiks palielinātas.

Seile sola, ka tiks meklēti risinājumi, lai algas tiktu paceltas vismaz tiek skolotājiem, kuriem atalgojums ir vismazākais, piemēram, mazo skolu pedagogiem. Neskaidrs vien paliek jautājums par algu veidošanos, kāpēc dažiem skolotājiem algu apmēri sasniedz pat 1000 eiro, kamēr mazo skolu pedagogi strādā par niecīgu atalgojumu? Kā apstiprina Seile, šo jautājumu izlemj pašvaldības, kuram šī nauda tiek piešķirta un tas savukārt rada nākošo jautājumu – vai šī nauda tiek izsaimniekota pareizi un vai kāds vispār seko līdzi šai sistēmai?

Niecīgais finansējums izglītības nozarei nav vienīgais pārsteigums no valdības puses, tāpat valdība atteikusies no ieceres pāriet uz valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā, tā vietā valsts plāno spert soļus uz bilingvālās sistēmas ieviešanu bērnudārzos, lai bērni spētu iemācīties valsts valodu. Taču vai daudz lietderīgāk nebūtu sākt ar vispārēju izglītības sistēmas sakārtošanu?

Nav noslēpums, ka jautājums par Latvijas izglītības sistēmu pēdējā laikā ir kļuvis īpaši aktuāls, ņemot vērā mazo lauku skolu slēgšanu, pedagogu nepietiekamo atalgojumu un neskaidro izglītības sistēmas vīziju. Pie nesakārtotas izglītības sistēmas nevar cerēt uz papildus finansējumu, skaidro eksperti, norādot, ka Izglītības ministrijai (IZM) jau ilgstoši nav tālredzīgas un mērķtiecīgas izglītības politikas. Bet vai no valdības un atbilstošo institūciju nespējas jau vairākus gadus sakārtot izglītības sistēmu jācieš tiem pedagogiem, kuri strādā par izdzīvošanas cenu?