Pedagogi paliek neziņā par algām
Izglītības nozarē problēmas ir smagas un pedagogu pacietība ir gandrīz izsmelta, tiekoties ar nozares arodbiedrību, atzina jaunais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, tomēr aicināja saglabāt mieru un savaldību un sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).
Tikšanās pierādīja, ka sasāpējušu jautājumu šajā jomā tiešām netrūkst – gan par algām un piemaksām, gan par 40 stundu darba nedēļu, gan par mazo skolu programmu.
V. Dombrovskis apliecināja, ka saprot visu pedagogu problēmas, taču tām ir viens klupšanas akmens – trūkst naudas. Tās pietrūkst arī citu nozaru darbiniekiem, tāpēc fiskālās telpas ierobežotība neļauj apmierināt visu vēlmes. Tomēr tam nevajadzētu kļūt par šķērsli sadarbībai. «Ja nesadarbosimies, tas var beigties slikti un varam cīņā ar citu nozaru ministrijām zaudēt. Gribu uzsvērt, ka IZM un es esam jūsu pusē, tāpēc ir būtiski pacietīgi un ar savstarpēju cieņu meklēt kopsaucējus, tikai tā varam gūt panākumus,» teica ministrs, piebilstot, ka diez vai iziešana ielās palīdzēs uzlabot situāciju. Viņš arī uzsvēra, ka nozarei ir trīs problēmlietas: pirmkārt, iedzīvotāju un no tās sekojošā skolēnu samazināšanās, kas visvairāk jūtama lauku rajonos. Otrkārt, princips – nauda seko skolēnam – visskarbāk ietekmē mazās skolas. Treškārt, vajadzīgs lielāks finansējums, bet par risinājumiem, kā to izdarīt, jāvienojas. V. Dombrovskis norādīja, ka IZM maijā Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums par skolotāju motivācijas programmu, tāpēc viņš aicinot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) nelikt spieķus riteņos un to saskaņot. Ja tas netikšot darīts, cīnīties par lielāku naudu izglītībai nebūšot iespējams.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzina, ka IZM piedāvājums tiks izvērtēts un tiks mēģināts rast kompromisu, taču šobrīd pedagogiem ir vairāki iebildumi. Kā galvenās arodbiedrības prasības tiek uzsvērtas: pakāpeniska atalgojuma paaugstināšana, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa no valsts budžeta, kopēja finansējuma palielinājums augstākajai izglītībai un zinātnei. Joprojām neizdiskutēti esot jautājumi par mazo lauku skolu programmu (šobrīd 89 skolu pedagogi saņem 280 latu algu), pāreju uz 40 stundu darba nedēļu (IZM un LIZDA redzējums par kontaktstundu skaitu un citiem nosacījumiem ir atšķirīgs), pedagogu kvalitātes pakāpēm un tām paredzētajām piemaksām.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākAlkoholu varēs iegādāties no 20 gadu vecuma
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. To paredz 2.lasījumā Saeimas Sociālo un darba...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...
Lasīt tālākSprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus
Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...
Lasīt tālāk