Pēc mēneša Latvijas ekonomiskajā zonā sāks meklēt naftu
Maija vidū gaidāms ceturtdaļgadsimta mēroga notikums. SIA Balin Energy plāno veikt pirmo urbumu Baltijas jūras šelfā, Latvijas ekonomiskajā zonā. Licences īpašnieks Balin Energy izpētē jau ir ieguldījis 33,7 miljonus ASV dolāru.
Lai gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra maksimālajā vērtējumā naftas krājumi varētu būt pat 670 miljoni kubikmetru, tomēr Balin Energy tehniskais projekta vadītājs Gabors Vakarcs uzskata, ka urbuma ģeoloģiskais risks ir 23% un ir visai augsta ticamība, ka nafta netiks atrasta.
Jau pirmās republikas laikā tika izteiktas prognozes, ka Latvijas rietumu daļā varētu būt meklējamas naftas atradnes. Taču izpētes darbi sākās tikai padomju laikā – 1958. gadā. Kurzemē tika veikti vairāki desmiti izpētes dziļurbumu. Izpētes programma tika attīstīta pēc tam, kad 1963. gadā pie Gudeniekiem tika atklātas naftas iegulas. Taču tālākie pētījumi nevainagojās ar sensacionāliem atklājumiem. Labākajā gadījumā urbumos tika atrastas naftas pazīmes vai nenozīmīgas naftas iegulas.
1972. gadā naftas izpētes darbi Latvijas sauszemes daļā tika pārtraukti, bet Kurzemes naftas lauki Padomju Savienībā tika atzīti par nenozīmīgiem un rūpnieciski neizmantojamiem.
1976. gadā naftas meklējumi tika atsākti, taču no sauszemes daļas tie tika pārcelti uz jūras šelfu. Jūrā tika meklētas kupolveida struktūras, kurās varētu būt uzkrājusies nafta. Nafta patiešām tika atklāta 1984. gadā, kad urbumā E61 uzgāja nenozīmīgu naftas plūsmu. Latvijas ekonomiskajā zonā kopā tika veikti trīs urbumi, kuros atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vērtējumam «izpētes urbumu ierīkošanas rezultātā nozīmīgas naftas atradnes netika atklātas».
Kad tika slēgta naftas meklēšanas programma Kurzemē, PSRS sauszemes izpētes darbus turpināja Lietuvas teritorijā, kur 1986. gadā netālu no Latvijas robežas tika atklāta jau pietiekami nozīmīga naftas atradne.
PSRS vadība nolēma naftas meklēšanas darbus Kurzemē atjaunot, bet sākās PSRS sabrukums un naftas meklējumi no Latvijas valsts puses tika finansēti nepietiekami. 1991.–1992. gadā Latvijas Ģeoloģijas dienests veica seismiskās kartēšanas pētījumus uz Lietuvas, Zviedrijas un Latvijas ekonomisko zonu robežas. Tika atklāta kupolveida struktūra t. s. Dālders (vai E24), kura ieinteresēja privātos starptautiskos naftas ieguves gigantus. Domājams, ka tieši šīs struktūras atrašana bija galvenais domstarpību iemesls starp Latviju un Lietuvu par ekonomiskās zonas robežu Baltijas jūrā.
1995. gada 31. oktobrī Latvijas valdība noslēdza Licences līgumu ar AMOCO Latvia Petroleum Company (ASV) un Oljeprospektering AB (Zviedrija) par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (uz robežas ar Lietuvas Republiku). Licences līgums tika apstiprināts ar īpašu likumu, kurš stājās spēkā 1996. gada 12. novembrī. Taču, ņemot vērā, ka robežu strīds ar Lietuvu vēl joprojām nav atrisināts, ir noteikts, ka licence stāsies spēkā tikai pēc Latvijas un Lietuvas jūras robežas apstiprināšanas. Tā kā jūras robeža nav apstiprināta joprojām, šī licence nav stājusies spēkā un šajā teritorijā izpētes darbi nav sākti vispār.
Savukārt attiecībā uz to Latvijas ekonomisko zonu, par kuru strīdu ar Lietuvu nav, Latvija no 2004. gada sāka izsniegt licences par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā.
***
UZZIŅAI
SIA Balin Energy
Pieder 50% Kuwait Energy Co 50% PKN Orlen (Polija)
Abās licencēs 90% pieder SIA Balin Energy, 10% Latvijas valstij.
Latvijas valstij ir tiesības uz 15% ienākumu no iegūtās un uzglabātās naftas, kā arī uz 15% uzņēmumu ienākuma nodokļa SIA Balin Energy peļņas. Izpētē ir ieguldīti 33,7 miljoni ASV dolāru.
Avots: nra.lv /Juris Paiders
Vēl par tēmu:
Katrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālāk