Pēc mēneša Latvijas ekonomiskajā zonā sāks meklēt naftu
Maija vidū gaidāms ceturtdaļgadsimta mēroga notikums. SIA Balin Energy plāno veikt pirmo urbumu Baltijas jūras šelfā, Latvijas ekonomiskajā zonā. Licences īpašnieks Balin Energy izpētē jau ir ieguldījis 33,7 miljonus ASV dolāru.
Lai gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra maksimālajā vērtējumā naftas krājumi varētu būt pat 670 miljoni kubikmetru, tomēr Balin Energy tehniskais projekta vadītājs Gabors Vakarcs uzskata, ka urbuma ģeoloģiskais risks ir 23% un ir visai augsta ticamība, ka nafta netiks atrasta.
Jau pirmās republikas laikā tika izteiktas prognozes, ka Latvijas rietumu daļā varētu būt meklējamas naftas atradnes. Taču izpētes darbi sākās tikai padomju laikā – 1958. gadā. Kurzemē tika veikti vairāki desmiti izpētes dziļurbumu. Izpētes programma tika attīstīta pēc tam, kad 1963. gadā pie Gudeniekiem tika atklātas naftas iegulas. Taču tālākie pētījumi nevainagojās ar sensacionāliem atklājumiem. Labākajā gadījumā urbumos tika atrastas naftas pazīmes vai nenozīmīgas naftas iegulas.
1972. gadā naftas izpētes darbi Latvijas sauszemes daļā tika pārtraukti, bet Kurzemes naftas lauki Padomju Savienībā tika atzīti par nenozīmīgiem un rūpnieciski neizmantojamiem.
1976. gadā naftas meklējumi tika atsākti, taču no sauszemes daļas tie tika pārcelti uz jūras šelfu. Jūrā tika meklētas kupolveida struktūras, kurās varētu būt uzkrājusies nafta. Nafta patiešām tika atklāta 1984. gadā, kad urbumā E61 uzgāja nenozīmīgu naftas plūsmu. Latvijas ekonomiskajā zonā kopā tika veikti trīs urbumi, kuros atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vērtējumam «izpētes urbumu ierīkošanas rezultātā nozīmīgas naftas atradnes netika atklātas».
Kad tika slēgta naftas meklēšanas programma Kurzemē, PSRS sauszemes izpētes darbus turpināja Lietuvas teritorijā, kur 1986. gadā netālu no Latvijas robežas tika atklāta jau pietiekami nozīmīga naftas atradne.
PSRS vadība nolēma naftas meklēšanas darbus Kurzemē atjaunot, bet sākās PSRS sabrukums un naftas meklējumi no Latvijas valsts puses tika finansēti nepietiekami. 1991.–1992. gadā Latvijas Ģeoloģijas dienests veica seismiskās kartēšanas pētījumus uz Lietuvas, Zviedrijas un Latvijas ekonomisko zonu robežas. Tika atklāta kupolveida struktūra t. s. Dālders (vai E24), kura ieinteresēja privātos starptautiskos naftas ieguves gigantus. Domājams, ka tieši šīs struktūras atrašana bija galvenais domstarpību iemesls starp Latviju un Lietuvu par ekonomiskās zonas robežu Baltijas jūrā.
1995. gada 31. oktobrī Latvijas valdība noslēdza Licences līgumu ar AMOCO Latvia Petroleum Company (ASV) un Oljeprospektering AB (Zviedrija) par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (uz robežas ar Lietuvas Republiku). Licences līgums tika apstiprināts ar īpašu likumu, kurš stājās spēkā 1996. gada 12. novembrī. Taču, ņemot vērā, ka robežu strīds ar Lietuvu vēl joprojām nav atrisināts, ir noteikts, ka licence stāsies spēkā tikai pēc Latvijas un Lietuvas jūras robežas apstiprināšanas. Tā kā jūras robeža nav apstiprināta joprojām, šī licence nav stājusies spēkā un šajā teritorijā izpētes darbi nav sākti vispār.
Savukārt attiecībā uz to Latvijas ekonomisko zonu, par kuru strīdu ar Lietuvu nav, Latvija no 2004. gada sāka izsniegt licences par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā.
***
UZZIŅAI
SIA Balin Energy
Pieder 50% Kuwait Energy Co 50% PKN Orlen (Polija)
Abās licencēs 90% pieder SIA Balin Energy, 10% Latvijas valstij.
Latvijas valstij ir tiesības uz 15% ienākumu no iegūtās un uzglabātās naftas, kā arī uz 15% uzņēmumu ienākuma nodokļa SIA Balin Energy peļņas. Izpētē ir ieguldīti 33,7 miljoni ASV dolāru.
Avots: nra.lv /Juris Paiders
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā saglabāsies lietains, bet silts laiks
Aizvadītajā darba nedēļā, zema spiediena ietekmē, daudzviet valsts teritorijā lija, vietām – stipri. Jau piecās novērojumu stacijās tika pārsniegta jūlija mēneša nokrišņu norma....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālāk