Pēc Lieldienām klātienes tirdzniecību varētu atsākt visi veikali ar atsevišķu ieeju

Ministru kabineta sēdē š.g. 26. martā tika panākta konceptuāla vienošanās, ka, būtiski nepasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, pēc Lieldienām varētu tikt sperts nākamais solis tirdzniecības ierobežojumu mazināšanā un pastiprinātos drošības apstākļos darbu klātienē varētu atsākt visi veikali ar atsevišķu ieeju, izņemot tirdzniecības centros esošie, jo ekspertu ieskatā cilvēku pulcēšanās risks tirdzniecības centros ir pārāk augsts.
Par konkrētiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas detalizēti noteiks, kad un kādi veikali varēs atsākt darbu klātienē, t.sk. par nosacījumiem ielas tirdzniecības organizēšanai, valdība lems šonedēļ. Tāpat valdība lems par papildu atbalstu tirdzniecības uzņēmumiem, kuru pilnvērtīga darbība joprojām tiks liegta. Vienlaikus jāapzinās, ka, mainoties epidemioloģiskajai situācijai, valdība var pārskatīt ierobežojumu atcelšanas soļus!
“Prieks, ka beidzot tiks izbeigta nepilnība, ka liels veikals varēja strādāt, bet mazs dzijas veikals Valmierā vai velosipēdu veikals Tukumā nevarēja strādāt. Konceptuālais lēmums par lielāko daļu veikalu atvēršanu ir ļoti ilgi gaidīts un loģisks solis ierobežojumu mazināšanai. Pirmkārt, tas būtiski izklīdinās pircēju plūsmas pa vairākām tirdzniecības vietām un veicinās labāku distancēšanos, kā arī bez papildu šķēršļiem nodrošinās sabiedrību ar ikdienas sadzīvei nepieciešamām precēm. Otrkārt, mēs beidzot nodrošināsim vienlīdzīgu tirdzniecības pakalpojumu saņemšanu reģionos un veicināsim godīgāku konkurenci tirdzniecības nozarē, kā arī mazināsim maksātnespējas iestāšanās riskus. Un pats galvenais – mums beidzot būs sakārtota un kontrolēta sistēma, kura, līdz ar valdības noteiktajiem preču sarakstiem un citiem aizliegumiem, nereti tika radoši apieta,” par valdības sēdē lemto pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Jau vairāk kā četrus mēnešus tirdzniecības nozares uzņēmumi ir bijuši spiesti vairākkārt pielāgoties dažādiem valdības lēmumiem. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ir ieviesuši jaunās prasības, rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Ieviestais drošas tirdzniecības modelis ir sevi attaisnojis, būtiski pārkāpumi šajā periodā tirdzniecības vietās nav konstatēti, arī sabiedrība ir mainījusi iepirkšanās paradumus.
“Atgādinu, ka pakāpeniska pāreja uz Covid-drošu tirdzniecības modeli un pilnīga atteikšanās no preču sarakstiem no februāra tika atļauta tikai atsevišķām tirdzniecības vietām, principā – lielajām tirdzniecības ķēdēm. Pārējiem tirgotājiem, tai skaitā mūsu vietējiem, reģionāliem veikaliem, kā arī saimniecības preču un apģērbu veikaliem klātienes darbs ilgstoši tika liegts, kas ne vien apgrūtināja vairākām sabiedrības grupām iegādāties ikdienas un sezonas nepieciešamās lietas vairāku mēnešu garumā, bet arī radīja neziņu uzņēmējiem par turpmāko darbību,” norāda ministrs.
Rūpīgi sekojot epidemioloģiskai situācijai, Valsts kancelejas direktora vadītā Operatīvā darba grupa izstrādājuši arī nākamos soļus jeb ceļa karti ēdināšanas, skaistumkopšanas, tūrisma un citām saistītajām pakalpojumu nozarēm, lai uzņēmēji varētu prognozēt un plānot savu darbu droša protokola ietvaros, bez kura tuvākajā nākotnē nebūs iespējama neviena klātienes pakalpojumu sniegšana.
Vēl par tēmu:
“Rail Baltica” projekta tematiskajā komitejā izskatīti “Alvarez & Marsal” veiktā padziļinātā izvērtējuma secinājumi un priekšlikumi
Šodien, 12. augustā, notika pirmā “Rail Baltica” projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēde, kurā starptautiskie konsultanti “Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects” (Alvarez...
Lasīt tālākFM rosina mazināt birokrātiju un administratīvo slogu sabiedriskā labuma jomā
Otrdien, 11. augusta sēdē, Ministru kabinets plāno izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, kas paredz vienkāršot administratīvās...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji pirms vēlēšanām aicina partijas sniegt risinājumus par nozares nepietiekamo finansējumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām sniegt konkrētu redzējumu par sabiedriskā transporta nozares ilgtermiņa attīstību un...
Lasīt tālākSeptiņos mēnešos Vivi vilcienos pārvadāti 12 miljoni pasažieru; jūlijā 97,4 % reisu izpildīti laikā
Šī gada septiņu mēnešu laikā Vivi pārvadāja 12 miljonus vilcienu pasažieru. Tas ir par 0,6 % jeb 75 tūkstošiem mazāk nekā 2025. gadā. Pirmajos septiņos mēnešos lielākais pasažieru skaita...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas samazinājās par 3,5%
2026. gada jūlijā, salīdzinot ar šī gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai samazinājās par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība pirmajā pusgadā augusi par 4%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 4%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Straujākā izaugsme bija...
Lasīt tālākJūlijā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada jūlijā uzlabojies apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājies būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākPTAC: degvielas atlaižu piedāvājumus ne vienmēr ir viegli salīdzināt
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot degvielas tirgotāju lojalitātes programmas un atlaižu piedāvājumus, secinājis, ka patērētājiem ne vienmēr ir vienkārši saprast,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Eiropas piešķirtais finansējums pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai ir netaisnīgs
Eiropas Komisijai (EK), lemjot par ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem, kas paredzēts Tuvo Austrumu krīzes dēļ pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai, Latvijai...
Lasīt tālāk