Džonsona atkāpšanās notikusi īsi pirms premjeres Terēzas Mejas runas britu parlamentā, kurā viņa grasījās izklāstīt savu jaunāko plānu, kā Lielbritānija varētu izstāties no Eiropas Savienības (ES). Meja gan izteica pateicību Džonsonam par viņa veikto darbu, taču aizstāvēja piektdien panākto vienošanos, uzsverot tās nozīmi visai Eiropai.

Meja skaidroja: “Kā jau esmu teikusi iepriekš, mūsu piedāvājums paredz partnerību drošības jomā, ciešu sadarbību ar mūsu sabiedrotajiem Eiropā, kas ļaus Lielbritānijai īstenot politiku aizsardzības un ārpolitikas jautājumos. Šis plāns ir lielisks ne tikai britiem, bet arī visai Eiropai!”

Notikušais vēl vairāk padziļinājis krīzi Lielbritānijas valdībā, kas aizsākās jau 2016. gada jūnijā, kad 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Oficiālā izstāšanās no ES paredzēta 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms. Šajā laikā Apvienotajā Karalistē vēl darbosies visi līdzšinējie ES likumi.

Valdības šķelšanās radusies domstarpību dēļ “Brexit” jautājumos. Britu mediji pauž bažas, ka ministru atkāpšanās var gāzt arī premjerministri Meju.

Par “Brexit” lietu ministra Deivisa pēcteci iecelts Dominiks Rābs, kurš pirms diviem gadiem bija viens no redzamākajiem “Brexit” kampaņas atbalstītājiem.

Briseles reakcija uz pārmaiņām britu valdībā ir salīdzinoši mierīga, uzsverot, ka tās ir Lielbritānijas iekšējās problēmas, ar kurām tai pašai ir jātiek galā. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks izteicies: “Kas attiecas uz “Brexit”, ziniet, politiķi nāk un iet, bet problēmas, ko viņi ir radījuši saviem cilvēkiem, paliek. Un juceklis, ko izraisīja “Brexit”, ir vislielākā problēma Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecību vēsturē. Un tā joprojām ir ļoti tālu no risinājuma, ar vai bez Deivisa kunga. Diemžēl, “Brexit” ideja nepazuda kopā ar Deividu Deivisu.”

Foto: Pixabay