• Tweet

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) turpina atrunāties, kāpēc tā nespēj ne pabeigt šajā gadā notikušo tautas skaitīšanu, ne arī akceptēt vai nu fiziski saskaitīto personu kopumu, vai kādu no novērtējumiem par iedzīvotāju skaita izmaiņām.

Vakar par CSP atbildīgajā Ekonomikas ministrijā notika neafišēta sanāksme, kurā sprieda, ko meklēt turpmāk – vai joprojām Latvijas iedzīvotāju skaitu vai varbūt sešarpus miljonus latu, kurus CSP iztērējusi it kā par tautas skaitīšanu. Puses tomēr šķīrās draudzīgi. CSP apsolīja, ka nākamā gada otrajā nedēļā tā kaut kādu skaitli nosauks, bet valsts iestādes augstu vērtēja CSP prasmi atrakstīties, atrunāties un nenosaukt tādu Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas bojātu Latvijas tēlu investoru acīs. Jo īpaši ieinteresētas uzturēt savā teritorijā mirušās dvēseles – varbūt patiešām mirušus un varbūt izceļojušus cilvēkus – ir Latvijas pašvaldības.

CSP tad nu dara, ko var, lai valstī skaitītos vairāk cilvēku. Pirmkārt, CSP katru mēnesi publicē valsts iedzīvotāju skaitu, it kā CSP to zinātu. Jebkurš interesents CSP datu bāzē var atrast, ka valstī šā gada oktobrī ir dzīvojuši 2209,8 tūkstoši cilvēku. Jā, iedzīvotāju skaits sarūk: oktobrī –830 uz izmiršanas un – 620 uz izceļošanas rēķina, bet šādā veidā iedzīvotāju skaits var dilt vēl desmit gadus, psiholoģiski jūtīgo divu miljonu robežu nepārkāpjot. Otrkārt, CSP ir jāmeklē nevis iedzīvotāji, bet nievājoši vārdi par to, cik nezinātniski, nepamatoti, nekorekti, metodoloģiski nepareizi utt. rīkojies Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans ar paziņojumu, ka izceļojuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku. M. Hazans sakās atradis ziņas par nepilniem 170 tūkstošiem emigrantu no Latvijas tajās ārzemju datu bāzēs, kuras fiksē cilvēku ieceļošanu, stāšanos darbā un iestāšanos sociālās apdrošināšanas sistēmās. Pierēķinot uz eksotiskām valstīm aizbraukušos un tos, kuriem savu ieceļošanu citās valstīs negribas afišēt, izceļotāju skaits sasniedz 200–250 tūkstošus cilvēku.

Mazliet pieticīgāku skaitli 178 tūkstošus nosauc Latvijas Bankas analītiķis Oļegs Krasnopjorovs. Viņš rēķinājis citādi – saskaitījis Rīgas ostā un lidostā izbraukušo cilvēku pārsvaru pār iebraukušajiem un nonācis pie rezultāta, kas ļoti tuvs iepriekšējam. Abu pētnieku domas dalās par nākotni. Pirmais paredz vēl 100 tūkstošu cilvēku izceļošanu 3–4 gadu laikā, bet otrais sola emigrācijas viļņa noplakšanu līdz trīsdesmit tūkstošiem.

Avots: nra.lv