• Tweet

Pirms vairāk nekā nedēļas noslēpumaini pazudušās lidsabiedrības Malaysia Airlines lidmašīnas un 239 cilvēku, kas tajā atradās, meklēšanā iesaistījušās nu jau 26 valstis, turklāt meklēšanas darbi izvērsti ļoti plašā teritorijā – no Austrālijas piekrastes dienvidos līdz pat Kazahstānai ziemeļos.

Lielāko uzmanību izmeklētāji pašlaik pievērš versijai, kas varētu liecināt par lainera nolaupīšanu. Malaizijas varas iestāžu tukšvārdīgie paziņojumi par izmeklēšanas gaitu, kas nereti nonāk pretrunās ar iepriekš ziņoto, tikmēr izraisījuši sašutumu lidmašīnas pasažieru tuvinieku vidū, ko plaši atspoguļo Ķīnas mediji. Arī vakardienas preses brīfingā Malaizijas transporta ministrs Hišamudins Huseins, kurš vada izmeklēšanu, bija spiests atzīt, ka nekādas jaunas un apstiprinātas informācijas par lainera un tā pasažieru likteni viņam neesot.

No Austrālijas līdz Kazahstānai

Beidzamo dienu laikā apstiprināts, ka lidmašīna, kas 8. martā īsi pēc pusnakts izlidoja no Kualalumpuras uz Pekinu, patiešām nepilnu stundu pēc lidojuma uzsākšanas mainījusi kursu, dodoties rietumu virzienā. Īsi pirms tam izslēgtas sakaru ierīces ACARS un raidītājs, kas vairs nav ļāvis saskatīt lidmašīnu civilās aviācijas radaru ekrānos. Interesanti, ka jau pēc šo ierīču izslēgšanas pienācis beidzamais signāls no lainera – vai nu viens no apkalpes locekļiem, vai arī nepiederoša persona, kas iekļuvusi pilotu kabīnē, paziņojusi dispečeriem, ka viss ir kārtībā, un novēlējusi labu nakti. Aviācijas eksperti uzsvēruši, ka paziņojums ir aizdomīgs, jo tā autors nav ievērojis instrukcijas un procedūru, kas pieprasa sniegt informāciju par nākamo sazināšanās laiku un apstiprināt, ka dispečera sacītais ir saprasts.

Mākslīgo Zemes pavadoņu dati apliecina, ka tā atradusies gaisā vēl vismaz septiņas stundas pēc tam, kad lainera apkalpe beidzamo reizi kontaktējusies ar dispečeriem. Laikraksts The New Straits Times vakar vēstīja, ka līdz ar pagriešanos lidmašīna strauji samazinājusi augstumu – no 10 000 metriem līdz zemāk nekā 1500 metriem. Malaizijas izmeklētāji uzskata, ka laineris, kas izvairījies no nokļūšanas ne tikai civilo, bet arī militāro radaru redzeslokā, varējis turpināt lidojumu gan uz ziemeļiem, gan dienvidiem. Tā dēvētais ziemeļu koridors nozīmē, ka tas varētu būt devies Indijas, Pakistānas, Afganistānas, vēlāk arī Vidusāzijas valstu virzienā, bet, ja lidmašīna pagriezusies uz dienvidiem, tā šķērsojusi Indonēzijas gaisa telpu un lidojusi Austrālijas virzienā. Līdz ar to meklējumi, kas sākotnēji bija koncentrēti Dienvidķīnas jūrā, bet vēlāk izvērsti arī Malakas jūras šaurumā, ievērojami paplašināti, ziņo BBC.

CNN uzsver, ka nevienas valsts radari lidmašīnu nav fiksējuši, līdz ar to principā esot tikai divas iespējas – vai nu tai izdevies nosēsties kādā nomaļā vietā kādā no Bengālijas līča salām (piemēram, Andamanu vai Nikobaru salās vai to piekrastē), vai arī lidmašīna avarējusi un tās atlūzas tagad atrodas kaut kur Indijas okeānā. Teorija, ka lidmašīna veiksmīgi kaut kur piezemējusies un tās pasažieri joprojām ir sveiki un veseli, protams, radījusi cerību stariņu viņu tuvinieku vidū, taču aviācijas speciālists Ričards Kvests to nodēvējis par «baltiem diegiem šūtu». Viņš atgādinājis, ka tik lielam lainerim nepietiek ar nelielu džungļos izcirstu skrejceļu, kādus mēdz izmantot, piemēram, narkotiku kontrabandistu lidmašīnas, uzsverot, ka Boeing777 vajadzīgs vismaz pusotru kilometru garš kvalitatīvs skrejceļš. Kā ļoti maz ticama tiek uzskatīta arī versija, ka laineris būtu nosēdināts ūdenī kādas salas piekrastē – tā notiek tikai filmās. Lai veiktu šādu nosēšanos kādā izplānotā vietā, turklāt tieši brīdī, kad lainera degvielas tvertnēs palicis ļoti maz degvielas, nepieciešamas ne tikai specifiskas iemaņas, bet ir jāsakrīt daudziem apstākļiem, sākot ar vēja virzienu un beidzot ar viļņu augstumu. Turklāt, ja lidmašīna patiešām būtu kaut kur nosēdusies un tās pasažieri būtu sagrābti par ķīlniekiem, deviņu dienu laikā nolaupītāji būtu izvirzījuši savas prasības vai vismaz palepojušies par paveikto.

CNN aptaujātie eksperti arī uzsvēruši, ka teorētiski arī tik lielam pasažieru lainerim kā Boeing777ER200 ir iespējams izvairīties no militāro radaru uztveršanas, taču praktiski tas ir ļoti maz ticami. Aviācijas speciālists Kīts Volcingers, kurš savulaik pats pilotējis šādu lidmašīnu, atgādinājis, ka civilās aviācijas pilotiem šādas iemaņas netiek mācītas, tās apgūst tikai militārās aviācijas piloti. Pasažieru lidmašīnai arī nav vairāku būtisku ierīču, kas tām palīdzētu, piemēram, izvairīties no ietriekšanās kādā šķērslī vai brīdināt apkalpi, ka militārais radars uztvēris lidmašīnas atrašanās vietu. Tiesa, pastāv ļoti liela iespēja, ka Bengālijas līcī militārie radari pildījuši tikai dekoratīvas funkcijas. BBC atgādina, ka Malaizijas bruņoto spēku radariem arī bija jāfiksē laineris brīdī, kad tas, mainījis kursu, vēlreiz pārlidoja Malaizijas teritoriju, taču liecības par to, ka tas tā patiešām noticis, atrastas tikai pagājušās nedēļas nogalē, vēlreiz izpētot ierakstus. «Tas mani patiešām pārsteidz – neidentificēta lidmašīna mierīgi šķērso Malaizijas gaisa telpu, bet to neviens nepamana. Izskatās, ka viņi visi tur ir gulējuši,» sarunā ar AP sacījis britu aviācijas drošības konsultants Kriss Jeitss.

Aizdomās tur apkalpi un pasažierus

Lai gan oficiāli Malaizijas varas iestādes nav lietojušas tādus terminus kā «terora akts» vai «lidmašīnas nolaupīšana», gan transporta ministra, gan iepriekš valsts premjerministra Nadžiba Razaka sacītais liecina, ka pašlaik izmeklētāju lielākā uzmanība tiek pievērsta cilvēkiem, kuri atradušies lidmašīnā, jo ir noskaidrojies, ka saziņas ierīces izslēgtas apzināti. «Lielāko uzmanību mēs pašlaik pievēršam cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā un kuriem ir iemaņas lidaparātu pilotēšanā,» sarunā ar Reuters sacījis kāds Malaizijas policijas darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms.

Lielākā uzmanība, protams, tiek pievērsta lidmašīnas apkalpei – 53 gadus vecajam kapteinim Zaharijam Ahmadam Šaham un 27 gadus vecajam otrajam pilotam Farikam Abdulam Hamidam. Policija apstiprinājusi, ka viņu mājās veiktas kratīšanas, tomēr nav nekādas informācijas, ka to laikā būtu atrastas kādas liecības par šo cilvēku saistību, piemēram, ar noziedzīgiem grupējumiem. Svētdien medijos gan tika izplatītas ziņas, ka Z. Ahmads Šahs bijis «fanātisks» Malaizijas opozīcijas līdera Anvara Ibrahima atbalstītājs, un atgādināts, ka tikai dažas stundas pirms reisa A. Ibrahims tika notiesāts uz trim gadiem cietumā par homoseksuālismu. Britu dzeltenā prese vēstīja, ka lidmašīnas kapteiņa sieva un trīs bērni «pazuduši no mājām», bet viņš pats uz liktenīgo reisu devies krekliņā ar uzrakstu «Demokrātija ir mirusi». Šos apgalvojumus gan atspēkojusi Malaizijas policija, kas uzsvērusi, ka kratīšanas laikā Z. Ahmada Šaha ģimene (sieva un jaunākā meita, kas dzīvo kopā ar vecākiem) atradusies mājās un ļoti pārdzīvo viņa pazušanu. Savukārt lidmašīnas kapteiņa paziņas, atzīstot, ka viņš patiešām bijis opozīcijas līdera politiskais piekritējs (un pat pieteicies kā novērotājs piedalīties gaidāmajās vēlēšanās), skaidrojuši, ka nekāda fanātisma viņa uzskatos neesot bijis. Vienīgais, par ko kapteinis fanātiski interesējies, bijusi aviācija, tāpēc neesot liels pārsteigums, ka mājās viņam bijis ierīkots lidmašīnas vadības simulators. Arī Malaysia Airlines pārstāvji piebilduši, ka daudzi piloti mājās tur līdzīgas ierīces un to esamība neesot īpaši aizdomīga. Tiek pētīta arī F. Abdula Hamida pagātne, un AP izdevies noskaidrot, ka šis pilots reiz rupji pārkāpis instrukciju, uzaicinot pilota kabīnē vairākas pasažieres, ar kurām flirtējis lidojuma laikā.

Reuters ziņo, ka Malaizijas policija un izlūkdienesti izmantojuši ārzemju kolēģu palīdzību, lai kārtīgi pārbaudītu visus lidmašīnas pasažierus. Nevienam no viņiem neesot nekādas saistības ar teroristu grupējumiem, arī tiem diviem Irānas pilsoņiem, kas lidmašīnā iekļuvuši ar eiropiešiem nozagtām pasēm. Vienam no pasažieriem – 29 gadus vecajam Malaizijas pilsonim Mohdam Hairulam Amri Selamatam – gan esot bortmehāniķa pieredze, viņš vairāk nekā desmit gadus strādājis kompānijā, kas apkalpo nelielus biznesa klases lidaparātus.

Pārmetumi Malaizijai

Lai gan ik dienas gan Pekinā, gan Kualalumpurā tiek rīkoti speciāli brīfingi par izmeklēšanas gaitu, liktenīgajā reisā bijušo cilvēku tuvinieki ir sašutuši par to, ka viņi nesaņem pietiekami daudz informācijas. Gandrīz divas trešdaļas no lidmašīnas pasažieriem bija Ķīnas pilsoņi, daudzi viņu tuvinieki joprojām uzturas Pekinas viesnīcā Metro Park Lido Hotel, kur situācija kļūst aizvien nokaitētāka, vēsta CNN. Svētdien notikušā brīfinga laikā kāds vīrietis mēģinājis uzbrukt Malaysia Airlines pārstāvim, bet cita lidmašīnas pasažiera radinieks ultimatīvi pieprasījis beidzot pastāstīt visu patiesību par to, kas noticis ar lidmašīnu. «Cik var melot? Mēs vēlamies tikai taisnību, nevajag no mums neko slēpt,» viņa sacīto citē CNN. Pasažieru tuvinieku vidū izplatās dažādas baumas, piemēram, par to, ka lidmašīnā bijusi kāda slepena krava, ko kāds nolaupījis, vai arī par to, ka Malaizijas amatpersonas, mudinot izmeklēt lidmašīnas nolaupīšanas versiju, cenšas palīdzēt lidsabiedrībai – lai tai nebūtu jāizmaksā apdrošināšana.

Ķīnas laikraksti vakar asi kritizējuši Malaizijas veikto izmeklēšanu. China Daily norāda, ka izmeklēšanas vadītāji vairāk nekā nedēļu vilcinājušies, pirms apstiprinājuši, ka lidmašīna veikusi pagriezienu un turpinājusi ceļu citā virzienā. Līdz ar to vairāk nekā nedēļa laika iztērēta meklējumos Dienvidķīnas jūrā, lai gan amatpersonām tobrīd jau bijis zināms, ka lidmašīna tur nav avarējusi. «Interesanti, kas viņiem vēl ir zināms un tiek slēpts no pasaules,» retoriski jautā avīze. Savukārt The China Times savā viedokļrakstā uzsver, ka Malaizijas veiktajai izmeklēšanai vairs neviens neuzticas un nepieciešams mainīt meklēšanas operācijas vadību, iespējams, veidojot kādu starptautisku grupu.