Pavļuts: Ekstremālā gadījumā Covid-19 pacientus varētu būt nepieciešams pārvietot uz ārzemēm

Ekstremālā gadījumā intensīvās terapijas pacientus varētu būt nepieciešams pārvietot uz ārzemēm, intervijā TV3 raidījumā “Nekā personīga” atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Ministrs atteicās atklāt konkrētu stacionēto skaitu, pie kura būtu jāsāk sasirgušo cilvēku šķirošana. Pavļuts atgādināja, ka iepriekš “svītra” kritiskai situācijai vilkta pie apmēram 1500 stacionētajiem, savukārt tagad Covid-19 pacienti tiek ārstēti visur, kur vien var, atzina Pavļuts, piebilstot, ka pašlaik intensīvajā terapijā ir divreiz vairāk Covid-19 pacientu nekā ziemā.
Politiķis skaidroja, ka Veselības ministrija (VM) ik dienu strādā pie scenārijiem, ja stacionēto Covid-19 pacietu skaits pārsniegs 3000. Šajā situācijā būtu nepieciešams piesaistīt starptautisko palīdzību. Tas, vai Latvijas slimnīcu piepildījums sasniegs 3000, Pavļuta ieskatā, atkarīgs no tā, cik labi sabiedrība ievēros mājsēdi.
Sarunas ar ārzemju kolēģiem jau notiek, un ir vairāki virzieni, kur Latvijai varētu būt nepieciešama ārvalstu palīdzība, stāstīja Pavļuts, piebilstot, ka pēc lūguma paziņošanas jau saņemtas pirmās atsauksmes par palīdzību.
“Esam brīdinājuši [ārvalstu partnerus], ka vajadzēs varbūt arī mediķu brigādes un ka varbūt ekstrēmā gadījumā vajadzētu pārvietot intensīvās terapijas pacientus,” sacīja Pavļuts, gan paužot cerības, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma tiks galā.
Pavļuts atzina, ka vasarā, redzot, ka situācija pasliktinās, tomēr neviens nepieļāva varbūtību, ka tiks nonākts pie tik dramatiskiem “antirekordiem”. “Līdzībai – neviena veselība aprūpes sistēma negatavojas teorētiski dramatiskākajam scenārijam, ja neuzskata to kādā brīdī par pamatotu,” pauda ministrs.
Kā ziņots, Zviedrija Latvijai palīdzēs ar 120 ventilatoriem, 30 sūkņiem un nedaudz vairāk nekā 300 monitoriem. Par šādu palīdzības sniegšanu Briselē notiekošā ES samitā Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam (JV) paziņojis Zviedrijas premjers Stēfans Levēns.
Kā aģentūra LETA noskaidroja Kariņa birojā, Latvijas atbildīgie dienesti, izmantojot Eiropas Savienības (ES) Civilās aizsardzības mehānismu, ir izsūtījuši lūgumu ES dalībvalstīm apzināt to rīcībā esošos resursus, ko varētu sniegt atbalstam Latvijas veselības aprūpes kapacitātes uzlabošanai, pieaugot ar Covid-19 inficēto stacionēto skaitam.
Eiropadomes laikā vairāku ES valstu premjerministri Kariņam ir apstiprinājuši, ka ir gatavi sniegt palīdzību Latvijas veselības aprūpes sistēmai.
“Paldies Zviedrijai, kura arī publiski paudusi gatavību sniegt palīdzību,” uzsvēra Kariņš.
Pārrunas un detaļas par iespējamās palīdzības sniegšanu notiek ministriju un dienestu līmenī.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Ambulatorā bērnu veselības aprūpe kā prioritāte – ne ātri, ne pietiekami, ne vienlīdzīgi
Bērnu veselības aprūpe likumā ir noteikta kā prioritāra, taču praksē nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu. Valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālāk