Patēriņa cenas gada laikā palielinājušās par 0,8%
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada augustā, salīdzinot ar 2013. gada augustu, palielinājies par 0,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada augustā, salīdzinot ar 2013. gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir saglabājies nemainīgs. Cenu kāpums bija vērojams pienam un piena produktiem, saldumiem un medum, zivīm un zivju izstrādājumiem, savukārt cenas samazinājās augļiem, cukuram, dārzeņiem un kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem.
Tabakas izstrādājumu cenas pieauga par 8,5%, bet alkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,4%.
Gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītiem pakalpojumiem pieauga par 1,7% – sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, cietais kurināmais, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, ūdens piegāde, dzīvokļu īres maksa, kanalizācijas pakalpojumi, savukārt lētāka kļuva siltumenerģija.
Transporta grupā cenas samazinājās par 1,2%, ko būtiski ietekmēja cenu kritums degvielai par 3,6%. Cenas samazinājās arī transportlīdzekļu rezerves daļām un piederumiem, savukārt cenu kāpums tika novērots transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru jūras transporta pakalpojumiem.
Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, pieauga par 5,1% – galvenokārt cenām palielinoties kafejnīcās un restorānos par 6,7%, ēdnīcās – par 3,3%, kā arī izmitināšanas pakalpojumiem par 0,9%.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija vērojams apaviem, kultūras pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem.
2014. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,6%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,9%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,1%.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam pārtikai, transporta precēm un pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm, apaviem, kā arī cenu kāpumam apģērbiem, alkoholam un tabakas izstrādājumiem.
Pārtikas cenas samazinājās par 1,9%. Sezonālo faktoru ietekmē cenu kritums tika novērots dārzeņiem un kartupeļiem. Cenas samazinājās arī cukuram, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem. Augustā cenu kritums tika novērots pienam un piena produktiem (lielākā ietekme bija cenu samazinājumam pienam un kefīram). Savukārt cenu pieaugums bija vērojams maltai kafijai, augļiem, zivīm un zivju izstrādājumiem, kā arī eļļai un taukiem.
Cenas samazinājās degvielai (-2,0%), kā arī auto transportam, velosipēdiem un pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem.
Akciju ietekmē lētākas kļuva personīgās aprūpes preces, tai skaitā, kosmētikas preces, higiēnas preces.
Turpinoties sezonas preču izpārdošanai apavu cenas samazinājās par 5,2%. Savukārt apģērbu cenas pieauga par 0,8%.
Tabakas izstrādājumu cenas mēneša laikā palielinājās par 0,5%, savukārt alkoholiskie dzērieni kļuva dārgāki par 0,1%.
Pārējās patēriņa grupās cenu kritums bija vērojams atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas palielinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem (galvenokārt avioceļojumiem), ēdināšanas pakalpojumiem un dzīvokļu īrei.
Vēl par tēmu:
LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk