Pašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs

Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Likumā pašvaldībām noteikts pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus: ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, aprūpi mājās, krīzes centra, grupu mājas (dzīvokļa), patversmes vai naktspatversmes, dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializētās darbnīcas, ģimenes asistenta un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Ar grozījumiem likumā noteikts, kādām personu grupām pakalpojumi jānodrošina, norādot, ka pašvaldības par saviem līdzekļiem varēs tos nodrošināt arī citām personām.
Vairums pašvaldību jau pašlaik nodrošina grozā iekļautos pakalpojumus. Minimālais sociālo pakalpojumu grozs ir būtisks arī, lai Latvija varētu pretendēt uz Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, atzīmē likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.
Par primāri nodrošināmiem pakalpojumiem noteiks tos, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku (piemēram, sociālie pakalpojumi vardarbībā cietušām personām) un kas mazina personas funkcionālo traucējumu ietekmi uz patstāvīgu un sabiedrības vispārējām normām atbilstošu funkcionēšanu (piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar invaliditāti un smagām hroniskām saslimšanām).
Ar grozījumiem paplašināts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu loku bērniem un jauniešiem, kuriem ir izveidojušās uzvedības vai atkarības problēmas vai ar augstiem to attīstības riskiem. No 2026.gada 1.janvāra obligāti nodrošināms būs sociālais mentors kā viena no sociālās rehabilitācijas pakalpojuma metodēm, bet sociālās rehabilitācijas programmas būs veidojamas no 2029.gada 1.janvāra, paredz grozījumi. Vienlaikus pašvaldības sociālajam dienestam noteikts pienākums izvērtēt bērna, kurš uzvedības vai atkarības problēmu dēļ ir saņēmis valsts finansētu ārstniecības vai sociālo rehabilitāciju, vajadzības un nepieciešamības gadījumā turpināt nodrošināt tam nepieciešamo atbalstu.
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk