Pastāv aizdomas par sarunātu konkursu Deglava tilta būvuzraudzībā

Pastāv aizdomas par sarunātu konkursu Deglava tilta būvuzraudzībā, un Konkurences padomei būs jāpārbauda, vai iesniegums par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu neatbilst karteļa pazīmēm, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Jaunajai Rīgas domei viens no pirmajiem darba uzdevumiem saistīts ar satiksmi apgrūtinošajiem neizremontētajiem tiltiem galvaspilsētā. Joprojām nav pabeigts ne Brasas, ne Deglava tilts. Turklāt Deglava tilta remonta izmaksas gandrīz trīs reizes pārsniedz plānoto budžetu un izmaksās 14 miljonus. Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība taisnojas, ka būvnieks krāpies ar neatbilstošiem materiāliem, tāpēc līgums bijis jālauž un darbi iekavējušies.
Tādējādi ieplānotā kosmētiskā remonta vietā nāksies veikt tilta kapitālo remontu.
Par nekvalitatīvu pienākumu veikšanu darbs uzteikts iepriekšējam būvuzraugam. Un daļu no 60 000 tam nesamaksāja. Nu būvuzraudzība maksās 100 000 eiro, un uzvarētāja izraudzīšanās rada aizdomas par, iespējams, sarunātu konkursu.
Deglava tilts iesāktu būvdarbu stadijā nīkuļo jau divus gadus. Tilta konstrukcija izrādījās bēdīgākā stāvoklī nekā gaidīts. Pieauga izmaksas un darbi ieilga. Pirms Jāņiem atklājās, ka ietvju daļā būvnieks izmantojis zemākas kvalitātes betonu nekā paredzēts un tas pielika punktu Satiksmes departamenta sadarbībai gan ar firmu “Kauno tiltai”, gan būvuzraugu “BaltLine Globe”. Neizmaksāts būvniekam palika pusmiljons, būvuzraugs nesaņēma ceturto daļu nolīgtās summas.
Otrā posma darbu veikšanai sludināja jaunu konkursu. Par uzvarētāju atzina SIA ‘Tilts”, kas kopā ar “Kauno Tiltai” ir strādājusi kopā, būvējot pārvadu Daugavpilī. Arī tur bijušas problēmas ar būvdarbu laikā nomainītiem materiāliem.
Lai satiksmes departaments iepriekšējās kļūdas neatkārtotu, svarīgs ir būvuzraugs. Pirmajā konkursā nepieteicās neviens pretendents, jo prasības bija augstas – pieredze divu tiltu būvuzraudzībā piecu gadu laikā. Pēc pirmā neveiksmīgā konkursa, Rīgas domes Satiksmes departaments sarunu procedūrā izraudzījās trīs firmas, no kurām tikai viena specializējas tiltu uzraudzībā. Viens uzņēmums piedāvājumu vispār neiesniedza, otrs konkursa laikā piedāvājumu atsauca. Palika tikai viens pretendents – “Firma L4” .Un ar tās nosaukto cenu – vairāk nekā 100 000 to atzina par uzvarētāju (102 850 eiro)
“Mani nekas tur nepārsteidza. Jo iepriekšējā procedūrā neviens nepieteicās. (..) Man nav ko tur pārsteigties, jo mans uzdevums bija pēc iespējas ātrāk atsākt darbus,” norādīja RD Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.
Visas trīs firmas, ko Satiksmes departaments uzaicināja, ir savā starpā saistītas. “Vianova” valdes priekšsēdētājs Sandis Zvidriņš ir konkursā uzvarējušās “FirmasL4” kādreizējais darbinieks. Bet SIA “Juris Rozīte” vienīgā amatpersona, pēc Būvniecības informācijas sistēmas ziņām, joprojām sniedz savus pakalpojumus “FirmaiL4′.
Kāpēc ar savu firmu no dalības Deglava tilta konkursā izstājās, Juris Rozīte nekomentē: “Man nav komentāra īsti, [kāpēc atteicu dalību iepirkumā]. Ja jūs kaut ko vēlaties, jums jārunā ir ar pasūtītāju. (..) Man nav komentāru vairāk. Runājiet ar pasūtītāju. Paldies jums!”
Uzņēmuma “Vianova” valdes priekšsēdētājs Sandis Zvidriņš norāda: “Es tur viņā (konkursā) nevarēju kvalificēties. Tas ir 100% . Jo man nav tādas pieredzes.”
Arī Konkursā uzvarējušajai “FirmaL4” nav pieredzes tiltu uzraudzībā. Tā varēja konkursā piedalīties, jo pieaicinājusi igauņu speciālistu, kurš atbilda prasībām.
“Mēs redzējām, ka iet interesanti. Mēs domājām startēt arī pirmajā reizē. Bet mēs nestartējām, jo mums nebija pieredzes,” raidījumam norāda SIA “Firma L4” valdes loceklis Gvido Nordens.
Vienlaikus viņš norāda, ka pieredzi palielināja kopīga startēšana iepirkumā ar igauņu partneriem. Viņš atzīst, ka pazīst Juri Rozīti un Sandi Zvidriņu, taču šajā iepirkumā nesanāca ar viņiem aprunāties, jo nav zināms, kam nosūta tos piedāvājumus. Reāli to varot redzēt tikai tagad, atverot piedāvājumu.
Pasūtītājs neuzskata, ka būvuzrauga pakalpojumi ir sadārdzināti, jo tas bija vienīgais pretendents. Atšķirībā no iepriekšējā iepirkuma, būvuzraugam esot ierēķinātas arī laboratorijas izmaksas. “Nekā personīga” pārliecinājās, ka no 100 000 eiro materiālu pārbaudei domāti tikai 2000 eiro.
Kāpēc iepirkumos tikai pērn darbu sākušais Andrejs Urtāns izraudzījās trīs saistītus uzņēmumus, Reinbahs nemācēja teikt.
“Ir zināms process. Tas aprakstīts Ministru kabineta noteikumos. Process ir ievērots. (..) Ir brīva griba iepirkuma komisijas locekļiem izvēlēties sarunu procedūras dalībniekus,” norādīja Reinbahs.
Reinbahs uzsvēra, ka, viņa ieskatā, iepirkumu process nekādā mērā nav pārkāpts. Komentējot publiskajā datu bāzē atrodamo informāciju, ka Juris Rozīte un Sandis Zvidriņš ir strādājuši “Firmā L4” RD Satiksmes departamenta direktors, vērā uzmanību, ka departamenta darbiniekiem nav kompetences pārbaudīt kurš kurā gadā pie kura strādājis. Viņš uzdeva pretjautājumu – vai tad jebkurš pretendents izslēdzams no iepirkuma tā dēļ.
RD deputāts, satiksmes un transporta komitejas loceklis Valters Bergs (JKP) komentē: “Uzrunāti ir trīs uzņēmumi, kas savstarpēji ir saistīti. Mēs varam runāt, ka uzrunātāji RD Satiksmes departaments šo informāciju nezināja. Un, ka tas ir netīšām bijis. Bet tas ir apšaubāmi. Jo kaut vai tas, kāpēc tikai trīs uzņēmumi, ja tas piedāvājumu tīkls ir pietiekami liels. (..) Esmu vērsies šajā jautājumā Konkurences padomē. Lai tiktu izvērtēts, vai nav atkal kārtējais kartelis.”
Rīgas domes Satiksmes departamentā neviens nav uzņēmies atbildību par projekta sadārdzināšanos un darbu ieilgšanu. Jaunajam būvniekam darbi jāpabeidz līdz nākamā gada 1.septembrim.
Igauņu būvuzraugu nesazvanījām, jo līgumā bija norādīts nepareizs viņa numurs. Deglava tilta iepriekšējo būvuzraugu Būvinženieru savienība sodījusi ar brīdinājuma izteikšanu. Tas nav smagākais soda mērs. Un turpmākajos valsts un pašvaldību iepirkumos “BaltLine Globe” var piedalīties. Taču pasūtītājs drīkst ņemt vērā šo profesionālo vērtējumu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk