Pasaules Banka aicina atlaist parādus nabadzīgākajām pasaules valstīm
Pasaules Bankai ir būtiska nozīme pašreizējās globālās ekonomikas lejupslīdes problēmu risināšanā. Ātrai reaģēšanai uz COVID-19 krīzi tā ir piešķīrusi finansējumu 14 miljardu ASV dolāru apmērā, kas tiks izmantots, lai palīdzētu nabadzīgākajām pasaules valstīm risināt globālās epidēmijas uzliesmojuma sekas. Līdz 2021. gada jūnijam Pasaules Banka plāno piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 160 miljardiem ASV dolāru aizdevumiem un grantiem, informē Finanšu ministrija.
Pasaules Banka ir spējusi īsā laikā sniegt ievērojamu atbalstu pandēmijas izraisīto seku risināšanai veselības un ekonomikas jomā pašās nabadzīgākajās pasaules valstīs, kurām šo krīzi pārvarēt būs vissmagāk. Pasaules Bankas palīdzība šīm valstīm ir būtiska ne tikai veselības krīzes risināšanai šodien, bet arī sniedzot turpmāku atbalstu ilgtspējīgu politikas virzienu īstenošanai un ekonomikas izaugsmes atjaunošanai.
Daudzām no pasaules nabadzīgākajām valstīm ir augsts parāda līmenis, un tām nepietiek resursu, lai reaģētu uz pandēmijas izraisīto krīzi. Pasaules Banka kopā ar Starptautisko Valūtas fondu ir aicinājusi visus oficiālos divpusējos kreditorus uz laiku pārtraukt parāda maksājumu iekasēšanu 76 valstīm. Šīs iniciatīvas mērķis ir palīdzēt nabadzīgajām valstīm palielināt nepieciešamos resursus pandēmijas risināšanai, izvairoties no likviditātes krīzes. Šo priekšlikumu atbalsta arī G20 un Parīzes kreditorvalstu klubs.
Piektdien, 17. aprīlī, notika Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieku Attīstības komitejas sanāksme, kas koronavīrusa ierobežojumu dēļ norisinājās virtuālā formātā. Latviju līdz ar pārējām Baltijas un Ziemeļu valstīm tajā pārstāvēja Norvēģijas Starptautiskās attīstības lietu ministrs Dags Inge Ulsteins (Dag-Inge Ulstein). Savā uzrunā viņš uzsvēra galvenās Ziemeļu un Baltijas valstu prioritātes Pasaules Bankas darbībā – klimata pārmaiņu mazināšanu, privātā sektora iesaisti darbavietu radīšanā, atbalsta sniegšanu nestabilām un konflikta skartām valstīm, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un ienākumu nevienlīdzības novēršanu, kā arī dzimumu nevienlīdzības mazināšanu.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk