Pasaules Banka aicina atlaist parādus nabadzīgākajām pasaules valstīm
Pasaules Bankai ir būtiska nozīme pašreizējās globālās ekonomikas lejupslīdes problēmu risināšanā. Ātrai reaģēšanai uz COVID-19 krīzi tā ir piešķīrusi finansējumu 14 miljardu ASV dolāru apmērā, kas tiks izmantots, lai palīdzētu nabadzīgākajām pasaules valstīm risināt globālās epidēmijas uzliesmojuma sekas. Līdz 2021. gada jūnijam Pasaules Banka plāno piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 160 miljardiem ASV dolāru aizdevumiem un grantiem, informē Finanšu ministrija.
Pasaules Banka ir spējusi īsā laikā sniegt ievērojamu atbalstu pandēmijas izraisīto seku risināšanai veselības un ekonomikas jomā pašās nabadzīgākajās pasaules valstīs, kurām šo krīzi pārvarēt būs vissmagāk. Pasaules Bankas palīdzība šīm valstīm ir būtiska ne tikai veselības krīzes risināšanai šodien, bet arī sniedzot turpmāku atbalstu ilgtspējīgu politikas virzienu īstenošanai un ekonomikas izaugsmes atjaunošanai.
Daudzām no pasaules nabadzīgākajām valstīm ir augsts parāda līmenis, un tām nepietiek resursu, lai reaģētu uz pandēmijas izraisīto krīzi. Pasaules Banka kopā ar Starptautisko Valūtas fondu ir aicinājusi visus oficiālos divpusējos kreditorus uz laiku pārtraukt parāda maksājumu iekasēšanu 76 valstīm. Šīs iniciatīvas mērķis ir palīdzēt nabadzīgajām valstīm palielināt nepieciešamos resursus pandēmijas risināšanai, izvairoties no likviditātes krīzes. Šo priekšlikumu atbalsta arī G20 un Parīzes kreditorvalstu klubs.
Piektdien, 17. aprīlī, notika Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieku Attīstības komitejas sanāksme, kas koronavīrusa ierobežojumu dēļ norisinājās virtuālā formātā. Latviju līdz ar pārējām Baltijas un Ziemeļu valstīm tajā pārstāvēja Norvēģijas Starptautiskās attīstības lietu ministrs Dags Inge Ulsteins (Dag-Inge Ulstein). Savā uzrunā viņš uzsvēra galvenās Ziemeļu un Baltijas valstu prioritātes Pasaules Bankas darbībā – klimata pārmaiņu mazināšanu, privātā sektora iesaisti darbavietu radīšanā, atbalsta sniegšanu nestabilām un konflikta skartām valstīm, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un ienākumu nevienlīdzības novēršanu, kā arī dzimumu nevienlīdzības mazināšanu.
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk
