Partija “No sirds Latvijai” ir pret VID vadības atalgojuma palielināšanu
Saeimas frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti šodien, 8.septembrī, balsoja pret grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem paredzēts palielināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības atalgojumu.
“No sirds Latvijai” uzskata, ka šobrīd nav pieļaujams izraut no vispārējās atalgojuma sistēmas un pārskatīt tikai VID vadības atalgojumu bez sistēmiskas iepriekšējās atalgojumu reformas rezultātu izvērtēšanas.
“Izskanējušais arguments, ka Valsts ieņēmumu dienests “rada priekšnoteikumus valsts pastāvēšanai un funkciju izpildei”, mūsuprāt, ir pārspīlēts. Mēs apzināmies, ka no nodokļu iekasēšanas efektivitātes ir atkarīgs, kā tiks īstenota valstī pieņemtā nodokļu politika, un ir svarīgi, ka valsts augstākās amatpersonas ir profesionāli un kompetenti speciālisti. Tomēr šobrīd izceļot vienu iestādi no vienotās atalgojuma sistēmas, tiek radīts kārtējais precedents likumdošanas normu piemērošanai vienai iestādei, vienam notikumam,” pauž partija savā paziņojumā.
“Mēs vēršam uzmanību, ka vēl joprojām valsts pārvaldē ir iestādes, kas ne tuvu nespēj saviem darbiniekiem izmaksāt maksimāli pieļaujamo atalgojumu, kamēr citas “peldas” naudā un var maksāt saviem darbiniekiem dažādas piemaksas,” norāda partija.
“No sirds Latvijai” ieskatā ir jāpārskata atalgojuma sistēma kopumā, izvērtējot pastāvošās sistēmas nepilnības.
Jau vēstīts, ka valdība pirms nedēļas atbalstīja pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes vadībai, lai vēlāk vērtētu atalgojuma palielināšanas iespējas valsts pārvaldē kopumā.
Atalgojuma palielināšana skar arī VID ģenerāldirektoru, kas paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumos, kas steidzamības kārtā tiks iesniegti izskatīšanai arī Saeimā.
Vienlaikus valdība uzdeva Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz nākamā gada 1. septembrim sagatavot ziņojumu un priekšlikumus par iespējamām izmaiņām valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk