10/01/2020, Kategorija: Politika

Partijas “Latvijai un Ventspilij” valde politisko partiju apvienībai “Zaļo un zemnieku savienība”, politiskajai partijai “Latvijas zemnieku savienība” un politiskajai partijai “Latvijas Zaļā partija” nosūtījusi vēstuli, kurā pausts tās viedoklis par ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu par sankciju piemērošanu Aivaram Lembergam, Ventspils brīvostas pārvaldei un trīs biedrībām.

“Lai gan OFAC paziņojumā par sankciju piemērošanu ir izteiktas ļoti nopietnas apsūdzības korupcijā, tekstā nav minēts neviens konkrēts fakts, kas apstiprinātu šīs apsūdzības. Kā zināms pret Lembergu ir ierosināts kriminālprocess par iespējamām nelikumīgām darbībām, kuras pēc apsūdzības domām notikušas 1993. – 1994. gados. Lembergs šīs apsūdzības noraida un tiesvedībā vēl nav paziņots pat 1. instances spriedums. Tiesnese Irīna Jansone, kura ir konkrētā procesa tiesas sastāva priekšsēdētāja, ir paziņojusi, ka Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā, tiesas procesu ietekmēt nevar. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā nav informācijas un dokumentu, lai pēc ASV paziņojuma par sankcijām pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, sāktu jaunu izmeklēšanu pret šo politiķi. Kopš sankciju piemērošanas dienas, neviena no Latvijas Republikas tiesību sargājošajām institūcijām nav publiskojusi nekādus jaunus faktus, kas apliecinātu sankciju tekstā paustās apsūdzības,” pausts partijas paziņojumā.

Tāpat tiek norādīts, ka partijai nav zināmi nekādi krimināltiesiski vai cita veida pārkāpumi, kuras būtu konstatējušas tiesībsargājošās institūcijas Ventspils brīvostas pārvaldes un trīs sankciju sarakstā iekļauto biedrību darbībā. “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka visā pastāvēšanas laikā biroja lietvedībā nav bijis neviens kriminālprocess par iespējamiem koruptīviem nodarījumiem kādā no Latvijas ostām. Kā zināms pēc tam, kad valdošā koalīcija ir realizējusi jau savās pirmsvēlēšanu programmās deklarēto plānu pārņemt pilnā valsts kontrolē Latvijas ostas, sankcijas pret Ventspils brīvostas pārvaldi jau ir atceltas. Sankcijām pakļautās trīs biedrības, ņemot vērā reālo situāciju, kad bankas ir pārtraukušas jebkādu sadarbību, jau de-facto ir pārtraukušas darbību. Mums tā arī nav izdevies uzzināt, kādus pārkāpumus šīs biedrības ir izdarījušas,” norādīja partija.

Pēc partijas sacītā, Aivars Lembergs ir vadījis politisko partiju “Latvijai un Ventspilij” kopš tās izveidošanas dienas 1994. gadā un bijis tās saraksta līderis visās pašvaldību vēlēšanās līdz pat 2017. gadam. Septiņās vēlēšanās pēc kārtas “Latvijai un Ventspilij” ir saņēmusi vēlētāju atbalstu vairāk nekā 50% apmērā un visās vēlētāji nemainīgi lielāko atbalstu ir pauduši tieši Aivaram Lembergam. “Mums nav jākaunas par paveikto un jebkurš Latvijas iedzīvotājs var pārliecināties par tām pozitīvajām izmaiņām , kādas notikušas mūsu pilsētā. Tādēļ neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik,” uzsvēra “Latvijai un Ventspilij” pārstāvji.

“Domājams neviens nevar apšaubīt to pozitīvo ieguldījumu, kuru Lembergs ir devis politiskajai apvienībai ZZS, būdams tās premjera amata kandidāts pirms vairākām Saeimas vēlēšanām. Tieši viņš ar savu spēju pārliecināt vēlētājus publisko diskusiju “kaujās”, ir būtiski uzlabojis vēlēšanu rezultātu attiecībā pret to, kādu apvienībai ZZS prognozēja pirsmvēlēšanu aptaujas. Tā 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās ZZS saņēma 17% vēlētāju atbalstu, 2010.gadā 10.Saeimas vēlēšanās – 20% atbalstu un 2014.gadā 12. Saeimas vēlēšanās arī 20% atbalstu. Pat 2011. gada ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās ar A. Lembergu kā premjera amata kandidātu ZZS ieguva 12% vēlētāju atbalstu. Savukārt 2002. gadā 8. Saeimas vēlēšanās un 2018. gadā 13.Saeimas vēlēšanās, kad ZZS vēlēšanās startēja ar citiem premjera amata kandidātiem, atbalsts bija attiecīgi tikai 9% un 10%. Atzīstami un stabili panākumi, startējot kopējā ZZS sarakstā Saeimas vēlēšanās laika posmā no 2006.gada līdz 2018.gadam, ir bijuši politiskās partijas “Latvijai un Ventspilij” biedriem. Divās vēlēšanās 2006. gadā 9.Saeimas vēlēšanās un 2011.gada ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās mūsu partijas kandidāti ieguva divas vietas Saeimā, bet trīs vēlēšanās, 2010. gada 10.Saeimas vēlēšanās, 2014. gada 12. Saeimas vēlēšanās un 2018. gada 13. Saeimas vēlēšanās – trīs vietas Saeimā,” pausts vēstulē.

“Pieļaujam, ka pašlaik ZZS politiskie konkurenti priecājas par to, ka ZZS politiķu vidū parādās radikāli atšķirīgi vērtējumi par to, kādai ir vai nav jābūt sadarbībai ar partiju “Latvijai un Ventspilij un Aivaru Lembergu. Latvijas jaunāko laiku politiskā pieredze rāda, ka gadījumos, kad kādas politiskās partijas iekšienē, pateicoties šķeltnieku darbībai, rodas nesaskaņas un dalīšanās, tas neizbēgami noved pie vēlētāju novēršanās un šī politiskā spēka pazušanas no politiskās skatuves. Jācer, ka ZZS biedri skaidri apzinās šo risku un nepieļaus šādas kļūdas. Mēs varam apliecināt, ka arī turpmāk pildīsim mūsu savstarpējo vienošanos un paliksim konstruktīvi un uzticami partneri visām ZZS apvienību veidojošām politiskajām partijām,” teikts vēstules noslēgumā.

Foto: F64

1,094 skatījumi




Video

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere

11/06/2026

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai

03/06/2026

3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...

Lasīt tālāk
Video

Darbu sāk Andra Kulberga valdība

28/05/2026

Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...

Lasīt tālāk
Video

Evika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...

Lasīt tālāk
Video

Evikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija

27/05/2026

Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai

03/02/2026

3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...

Lasīt tālāk
Video

LTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto

03/02/2026

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”

23/01/2026

23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki

20/01/2026

“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...

Lasīt tālāk