Pārliecināti par vēlmi ietekmēt eiro ieviešanu
Lai gan līdz brīdim, kad Latvija plānojusi pievienoties eirozonai, ir atlicis ļoti maz laika, tomēr biedrība Par latu, pret eiro ir pārliecināta: ja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrēs iniciatīvu par eiroreferenduma rīkošanu, Latvijas sabiedrība būs atsaucīga, un līdz gada beigām tiks noskaidrots tautas viedoklis par atteikšanos no lata.
Tā sarunā ar Neatkarīgo norāda Jānis Sils, pārstāvot biedrību Par latu, pret eiro, kas CVK iesniegusi trīs likumprojektus, lai panāktu referenduma rīkošanu par lata kā nacionālās valūtas saglabāšanu.
Kā zināms, Latvija ir gatava jau 2014. gada 1. janvārī pievienoties Eiropas vienotajai valūtai. Šādu valdības uzstādījumu nespēj mainīt pat tas, ka sabiedrībā joprojām valda liela skepse par atteikšanos no lata. Tiesa, iedzīvotāju viedokli nesteidzas aizstāvēt nedz valdība, nedz Saeima, kur no visiem 100 deputātiem ir tikai viena politiķe, proti, Iveta Grigule (ZZS), kas akcentē tautas nobalsošanas nepieciešamību.
J. Sils klāsta: trīs likumprojekti tapuši arī tādēļ, ka visi iepriekšējie sabiedrisko aktīvistu centieni rosināt dažādus sabiedrībai būtiskus referendumus saskārušies ar striktu noraidījumu no CVK, aizbildinoties ar to, ka sagatavotie likumprojekti nav pilnībā izstrādāti. Lai gan biedrības iesniegtos likumprojektus veidojuši profesionāli juristi, J. Sils šos ekspertus nekonkretizē, jo pastāv bažas, ka iniciatīva, kas ir pretēja valdības uzstādījumam, varētu kaitēt viņu karjerai. Svarīgākais no sagatavotajiem likumprojektiem, kas visprecīzāk pauž biedrības ieceri, ir grozījumi Satversmes 4. pantā, nosakot, ka: «valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats». Taču biedrība cer, ka CVK vētīšanu izturēs vismaz viens no trim sagatavotajiem dokumentiem un jautājums par eiro ieviešanu tiks nodots tautas balsošanai.
Tikmēr CVK pārstāve Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai apliecina, ka visi trīs saņemtie likumprojekti nodoti izvērtēšanai, sagatavojot atzinumu 45 dienu laikā, t. i., līdz 24. maijam. Izvērtēšanā tikšot iesaistīta gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas Juridiskā komisija, kā arī virkne neatkarīgo ekspertu.
Jāpiebilst, ka 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, organizācija Antiglobālisti Doma laukumā pieteikusi mītiņu Eiro – nē, latam – jā! Pasākuma rīkotāji norāda, ka tas būs protests pret centieniem iznīcināt Latvijas valsts suverenitāti.
Tikmēr par gatavību rīkot eiroreferendumu ir pavēstījis Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka par eiro ieviešanu šobrīd būtu gatavi balsot tikai 32% poļu, kamēr pret Polijas pievienošanos vienotajai valūtai iestājas 62% iedzīvotāju.
Savukārt Lietuvas valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu pievienoties eirozonai 2015. gadā, paralēli noraidot ideju par referenduma nepieciešamību. Aptaujas gan liecina, ka lietuvieši nevēlas eiro ieviešanu, jo baidās no cenu kāpuma. Janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka 57% respondentu neatbalsta Lietuvas valdības centienus pievienoties eirozonai, šim mērķim piekrīt tikai 32% aptaujas dalībnieku. Savukārt eksperti apgalvo, ka kaimiņvalsts valdība negrib nonākt neērtā situācijā, jo ir mācījusies no pērn notikušā konsultatīvā referenduma, kurā vēlētāji noraidīja nepieciešamību celt jaunu atomelektrostaciju.
***
UZZIŅAI
Iniciatīva par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē
Izteikt 4. pantu šādā redakcijā: «Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats.»
Izteikt 68. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: «Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.»
Tāpat CVK ir iesniegts likumprojekts Grozījums Latvijas Republikas Satversmē un likumprojekts Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu»
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Līdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālāk