Pārliecināti par vēlmi ietekmēt eiro ieviešanu
Lai gan līdz brīdim, kad Latvija plānojusi pievienoties eirozonai, ir atlicis ļoti maz laika, tomēr biedrība Par latu, pret eiro ir pārliecināta: ja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrēs iniciatīvu par eiroreferenduma rīkošanu, Latvijas sabiedrība būs atsaucīga, un līdz gada beigām tiks noskaidrots tautas viedoklis par atteikšanos no lata.
Tā sarunā ar Neatkarīgo norāda Jānis Sils, pārstāvot biedrību Par latu, pret eiro, kas CVK iesniegusi trīs likumprojektus, lai panāktu referenduma rīkošanu par lata kā nacionālās valūtas saglabāšanu.
Kā zināms, Latvija ir gatava jau 2014. gada 1. janvārī pievienoties Eiropas vienotajai valūtai. Šādu valdības uzstādījumu nespēj mainīt pat tas, ka sabiedrībā joprojām valda liela skepse par atteikšanos no lata. Tiesa, iedzīvotāju viedokli nesteidzas aizstāvēt nedz valdība, nedz Saeima, kur no visiem 100 deputātiem ir tikai viena politiķe, proti, Iveta Grigule (ZZS), kas akcentē tautas nobalsošanas nepieciešamību.
J. Sils klāsta: trīs likumprojekti tapuši arī tādēļ, ka visi iepriekšējie sabiedrisko aktīvistu centieni rosināt dažādus sabiedrībai būtiskus referendumus saskārušies ar striktu noraidījumu no CVK, aizbildinoties ar to, ka sagatavotie likumprojekti nav pilnībā izstrādāti. Lai gan biedrības iesniegtos likumprojektus veidojuši profesionāli juristi, J. Sils šos ekspertus nekonkretizē, jo pastāv bažas, ka iniciatīva, kas ir pretēja valdības uzstādījumam, varētu kaitēt viņu karjerai. Svarīgākais no sagatavotajiem likumprojektiem, kas visprecīzāk pauž biedrības ieceri, ir grozījumi Satversmes 4. pantā, nosakot, ka: «valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats». Taču biedrība cer, ka CVK vētīšanu izturēs vismaz viens no trim sagatavotajiem dokumentiem un jautājums par eiro ieviešanu tiks nodots tautas balsošanai.
Tikmēr CVK pārstāve Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai apliecina, ka visi trīs saņemtie likumprojekti nodoti izvērtēšanai, sagatavojot atzinumu 45 dienu laikā, t. i., līdz 24. maijam. Izvērtēšanā tikšot iesaistīta gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas Juridiskā komisija, kā arī virkne neatkarīgo ekspertu.
Jāpiebilst, ka 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, organizācija Antiglobālisti Doma laukumā pieteikusi mītiņu Eiro – nē, latam – jā! Pasākuma rīkotāji norāda, ka tas būs protests pret centieniem iznīcināt Latvijas valsts suverenitāti.
Tikmēr par gatavību rīkot eiroreferendumu ir pavēstījis Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka par eiro ieviešanu šobrīd būtu gatavi balsot tikai 32% poļu, kamēr pret Polijas pievienošanos vienotajai valūtai iestājas 62% iedzīvotāju.
Savukārt Lietuvas valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu pievienoties eirozonai 2015. gadā, paralēli noraidot ideju par referenduma nepieciešamību. Aptaujas gan liecina, ka lietuvieši nevēlas eiro ieviešanu, jo baidās no cenu kāpuma. Janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka 57% respondentu neatbalsta Lietuvas valdības centienus pievienoties eirozonai, šim mērķim piekrīt tikai 32% aptaujas dalībnieku. Savukārt eksperti apgalvo, ka kaimiņvalsts valdība negrib nonākt neērtā situācijā, jo ir mācījusies no pērn notikušā konsultatīvā referenduma, kurā vēlētāji noraidīja nepieciešamību celt jaunu atomelektrostaciju.
***
UZZIŅAI
Iniciatīva par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē
Izteikt 4. pantu šādā redakcijā: «Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats.»
Izteikt 68. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: «Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.»
Tāpat CVK ir iesniegts likumprojekts Grozījums Latvijas Republikas Satversmē un likumprojekts Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu»
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālāk