Pārliecināti par vēlmi ietekmēt eiro ieviešanu
Lai gan līdz brīdim, kad Latvija plānojusi pievienoties eirozonai, ir atlicis ļoti maz laika, tomēr biedrība Par latu, pret eiro ir pārliecināta: ja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrēs iniciatīvu par eiroreferenduma rīkošanu, Latvijas sabiedrība būs atsaucīga, un līdz gada beigām tiks noskaidrots tautas viedoklis par atteikšanos no lata.
Tā sarunā ar Neatkarīgo norāda Jānis Sils, pārstāvot biedrību Par latu, pret eiro, kas CVK iesniegusi trīs likumprojektus, lai panāktu referenduma rīkošanu par lata kā nacionālās valūtas saglabāšanu.
Kā zināms, Latvija ir gatava jau 2014. gada 1. janvārī pievienoties Eiropas vienotajai valūtai. Šādu valdības uzstādījumu nespēj mainīt pat tas, ka sabiedrībā joprojām valda liela skepse par atteikšanos no lata. Tiesa, iedzīvotāju viedokli nesteidzas aizstāvēt nedz valdība, nedz Saeima, kur no visiem 100 deputātiem ir tikai viena politiķe, proti, Iveta Grigule (ZZS), kas akcentē tautas nobalsošanas nepieciešamību.
J. Sils klāsta: trīs likumprojekti tapuši arī tādēļ, ka visi iepriekšējie sabiedrisko aktīvistu centieni rosināt dažādus sabiedrībai būtiskus referendumus saskārušies ar striktu noraidījumu no CVK, aizbildinoties ar to, ka sagatavotie likumprojekti nav pilnībā izstrādāti. Lai gan biedrības iesniegtos likumprojektus veidojuši profesionāli juristi, J. Sils šos ekspertus nekonkretizē, jo pastāv bažas, ka iniciatīva, kas ir pretēja valdības uzstādījumam, varētu kaitēt viņu karjerai. Svarīgākais no sagatavotajiem likumprojektiem, kas visprecīzāk pauž biedrības ieceri, ir grozījumi Satversmes 4. pantā, nosakot, ka: «valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats». Taču biedrība cer, ka CVK vētīšanu izturēs vismaz viens no trim sagatavotajiem dokumentiem un jautājums par eiro ieviešanu tiks nodots tautas balsošanai.
Tikmēr CVK pārstāve Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai apliecina, ka visi trīs saņemtie likumprojekti nodoti izvērtēšanai, sagatavojot atzinumu 45 dienu laikā, t. i., līdz 24. maijam. Izvērtēšanā tikšot iesaistīta gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas Juridiskā komisija, kā arī virkne neatkarīgo ekspertu.
Jāpiebilst, ka 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, organizācija Antiglobālisti Doma laukumā pieteikusi mītiņu Eiro – nē, latam – jā! Pasākuma rīkotāji norāda, ka tas būs protests pret centieniem iznīcināt Latvijas valsts suverenitāti.
Tikmēr par gatavību rīkot eiroreferendumu ir pavēstījis Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka par eiro ieviešanu šobrīd būtu gatavi balsot tikai 32% poļu, kamēr pret Polijas pievienošanos vienotajai valūtai iestājas 62% iedzīvotāju.
Savukārt Lietuvas valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu pievienoties eirozonai 2015. gadā, paralēli noraidot ideju par referenduma nepieciešamību. Aptaujas gan liecina, ka lietuvieši nevēlas eiro ieviešanu, jo baidās no cenu kāpuma. Janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka 57% respondentu neatbalsta Lietuvas valdības centienus pievienoties eirozonai, šim mērķim piekrīt tikai 32% aptaujas dalībnieku. Savukārt eksperti apgalvo, ka kaimiņvalsts valdība negrib nonākt neērtā situācijā, jo ir mācījusies no pērn notikušā konsultatīvā referenduma, kurā vēlētāji noraidīja nepieciešamību celt jaunu atomelektrostaciju.
***
UZZIŅAI
Iniciatīva par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē
Izteikt 4. pantu šādā redakcijā: «Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats.»
Izteikt 68. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: «Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.»
Tāpat CVK ir iesniegts likumprojekts Grozījums Latvijas Republikas Satversmē un likumprojekts Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu»
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālāk