Pārliecināti par vēlmi ietekmēt eiro ieviešanu
Lai gan līdz brīdim, kad Latvija plānojusi pievienoties eirozonai, ir atlicis ļoti maz laika, tomēr biedrība Par latu, pret eiro ir pārliecināta: ja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrēs iniciatīvu par eiroreferenduma rīkošanu, Latvijas sabiedrība būs atsaucīga, un līdz gada beigām tiks noskaidrots tautas viedoklis par atteikšanos no lata.
Tā sarunā ar Neatkarīgo norāda Jānis Sils, pārstāvot biedrību Par latu, pret eiro, kas CVK iesniegusi trīs likumprojektus, lai panāktu referenduma rīkošanu par lata kā nacionālās valūtas saglabāšanu.
Kā zināms, Latvija ir gatava jau 2014. gada 1. janvārī pievienoties Eiropas vienotajai valūtai. Šādu valdības uzstādījumu nespēj mainīt pat tas, ka sabiedrībā joprojām valda liela skepse par atteikšanos no lata. Tiesa, iedzīvotāju viedokli nesteidzas aizstāvēt nedz valdība, nedz Saeima, kur no visiem 100 deputātiem ir tikai viena politiķe, proti, Iveta Grigule (ZZS), kas akcentē tautas nobalsošanas nepieciešamību.
J. Sils klāsta: trīs likumprojekti tapuši arī tādēļ, ka visi iepriekšējie sabiedrisko aktīvistu centieni rosināt dažādus sabiedrībai būtiskus referendumus saskārušies ar striktu noraidījumu no CVK, aizbildinoties ar to, ka sagatavotie likumprojekti nav pilnībā izstrādāti. Lai gan biedrības iesniegtos likumprojektus veidojuši profesionāli juristi, J. Sils šos ekspertus nekonkretizē, jo pastāv bažas, ka iniciatīva, kas ir pretēja valdības uzstādījumam, varētu kaitēt viņu karjerai. Svarīgākais no sagatavotajiem likumprojektiem, kas visprecīzāk pauž biedrības ieceri, ir grozījumi Satversmes 4. pantā, nosakot, ka: «valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats». Taču biedrība cer, ka CVK vētīšanu izturēs vismaz viens no trim sagatavotajiem dokumentiem un jautājums par eiro ieviešanu tiks nodots tautas balsošanai.
Tikmēr CVK pārstāve Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai apliecina, ka visi trīs saņemtie likumprojekti nodoti izvērtēšanai, sagatavojot atzinumu 45 dienu laikā, t. i., līdz 24. maijam. Izvērtēšanā tikšot iesaistīta gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas Juridiskā komisija, kā arī virkne neatkarīgo ekspertu.
Jāpiebilst, ka 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, organizācija Antiglobālisti Doma laukumā pieteikusi mītiņu Eiro – nē, latam – jā! Pasākuma rīkotāji norāda, ka tas būs protests pret centieniem iznīcināt Latvijas valsts suverenitāti.
Tikmēr par gatavību rīkot eiroreferendumu ir pavēstījis Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka par eiro ieviešanu šobrīd būtu gatavi balsot tikai 32% poļu, kamēr pret Polijas pievienošanos vienotajai valūtai iestājas 62% iedzīvotāju.
Savukārt Lietuvas valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu pievienoties eirozonai 2015. gadā, paralēli noraidot ideju par referenduma nepieciešamību. Aptaujas gan liecina, ka lietuvieši nevēlas eiro ieviešanu, jo baidās no cenu kāpuma. Janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka 57% respondentu neatbalsta Lietuvas valdības centienus pievienoties eirozonai, šim mērķim piekrīt tikai 32% aptaujas dalībnieku. Savukārt eksperti apgalvo, ka kaimiņvalsts valdība negrib nonākt neērtā situācijā, jo ir mācījusies no pērn notikušā konsultatīvā referenduma, kurā vēlētāji noraidīja nepieciešamību celt jaunu atomelektrostaciju.
***
UZZIŅAI
Iniciatīva par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē
Izteikt 4. pantu šādā redakcijā: «Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats.»
Izteikt 68. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: «Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu vai ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.»
Tāpat CVK ir iesniegts likumprojekts Grozījums Latvijas Republikas Satversmē un likumprojekts Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu»
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
D. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākLatvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē
Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...
Lasīt tālāk