Parex parādus piedzīs Putins
Parex bankas mantiniece Reverta riskē, maksājot pāris miljonus latu Krievijas advokātu birojam ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina interešu pārstāvju reputāciju.
Parex bankas aizdevumi Krievijā tiek vērtēti ap 300 miljonu ASV dolāru apmērā. Šo parādu piedzīšana tagad ir Latvijas valstij piederošā finanšu uzņēmuma Reverta uzdevums. Vairākos gadījumos tas esot izdevies. 2011. gada septembrī par 120 miljoniem ASV dolāru ticis pārdots Parex līzinga portfelis Krievijā, pagājušā gada sākumā Reverta informēja, ka atguvusi gandrīz 28 miljonus eiro, kas bijuši ieguldīti tirdzniecības vietu attīstīšanai Maskavā. Tagad dienaskārtībā ir 100 miljonu ASV dolāru atgūšana no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar gāzes atradņu ekspluatāciju Sibīrijā.
Pēc Revertas versijas, tās parādnieki Krievijā rīkojas pēc shēmām, kas pārāk labi zināmas, t.i., plaši un sekmīgi lietotas arī Latvijā: parādnieks pārdod aktīvus un pasludina bankrotu, tiesa neļauj piedzīt parādu no šo aktīvu labticīgā ieguvēja. Krievijas gadījumā vēl jo grūtāk iedomāties Jamalas–Ņencu autonomā apgabala arbitrāžas tiesas un tālāk Omskas arbitrāžas tiesas tiesnešus, kuri liktu vietējiem uzņēmējiem atdot naudu kaut kādam parādu piedzinēju kantorim no Latvijas, ko Krievijā pazīst kā vienu no Krievijai un krieviem visnaidīgākajām valstīm pasaulē. Krievi neņem nopietni Latvijā pieņemto kārtību, pēc kuras
Reverta ir saimnieciski pilnīgi patstāvīgs uzņēmums, nevis valsts iestāde un/vai piesegs Latvijas amatpersonu personiskajām interesēm. Parādu piedzinēji arī tādā situācijā nedrīkst parādus vienkārši norakstīt, bet viņiem ir izvēle: samaksāt par prasības uzturēšanu tiesā pāris tūkstošus latu, saņemt prasības noraidīšanu pirmajā tiesu instancē un tad gan parādu norakstīt, vai arī maksāt, kā šajā gadījumā, pāris miljonus latu tādam advokātu kantorim, kas varētu panākt prasītājam labvēlīgus tiesas spriedumus vai mierizlīgumus ar parādniekiem. Pastāv gan risks, ka šie miljoni pazudīs līdzīgi iepriekšējiem.
Reverta ir nolīgusi advokātu biroju Jegorovs, Puginskis, Afanasjevs un partneri, kura vecākais partneris Nikolajs Jegorovs pazīstot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un premjeru Dmitriju Medvedevu kopš kādreizējās Ļeņingradas Valsts universitātes laikiem. Tālākie notikumi rādot, ka pazīšanās nenozīmē veco laiku pieminēšanu, bet gan tagadējo sadarbību, kurā juristi palīdz V. Putinam pārdalīt uzņēmumus, kam dota pieeja Krievijas dabas resursiem. Tā vismaz raksta Krievijas preses izdevumi, kuru sarosīšanās pagājušā gada nogalē pati par sevi liecina, ka kaut kāds pamats šādiem pieņēmumiem ir. Tālāk seko visdažādākie minējumi, ka Reverta piedāvājot Krievijas varas iestādēm informāciju par Krievijas valsts un uzņēmumu amatpersonu darījumiem ar Parex bijušajiem īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, par kādiem šīs amatpersonas varētu sodīt, ja tās nebūs ar mieru dalīties ar V. Putinu, kurš tālāk dalīšoties ar Revertu. Papildu risku šādai konstrukcijai rada tas, ka tā prasītu tik labu sadarbību starp Revertu un Latvijas valsts iestādēm, uz kādu tās diez vai ir spējīgas.
Revertas publiskā pozīcija šajā situācijā ir pašsaprotama norobežošanās no «ieinteresēto pušu mēģinājumiem izdarīt spiedienu un maldināt Krievijas sabiedrības un tiesu instances, izmantojot melnā PR kampaņas ne tikai pret Revertu, bet Latvijas valsti», Neatkarīgajai formulēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Marita Ozoliņa.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Pilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākLux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti
Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...
Lasīt tālākLDDK: sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju
83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes un uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies (53%) vai ir...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākVienkāršoti noteikumi inovāciju un izaugsmes atbalstam uzņēmumiem
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Ministru kabinets šodien apstiprināja Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākIzstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālāk