• Tweet

Pēc pārejas uz mācībām vidusskolā tikai latviski un 9.klases valsts pārbaudījumu kārtošanu tikai valsts valodā pirmajā laikā uz mazākumtautību skolu skolēnu valodas kļūdām eksāmenos skatīsies pielaidīgāk. Tā LTV raidījumā “Tieša runa” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Viņš skaidri apzinās, ka pirmajā gadā pēc pārejas uz jauno sistēmu varbūt būs nelielas problēmas, tādēļ, lai pierastu pie jaunās sistēmas, ministrs saka, ka sākumā, labojot mazākumtautību skolu skolēnu eksāmena darbus, izturēsimies ļoti toleranti, ja būs kļūdas nevis priekšmeta materiālā, bet izteiksmes formā, gramatiska kļūdas.

Ministrs uzsvēra, ka tā nebūs bērnu vaina, bet gan skolas vaina, kas nebūs skolēnus pienācīgi un godprātīgi sagatavojusi.

“Mums ir pienākums novērst diskrimināciju tālākā izglītības apguvē vai darba tirgū vājo valodas zināšanu dēļ,” pamatoja ministrs.

Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.

IZM iecere paredz ka:

– Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā – jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;

– 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;

– 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;

– No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;

– No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Foto: Saeimas kanceleja