Par PVN un OIK atcelšanu elektrībai jau pirmās 500 balsis
Par parakstu vākšanas iniciatīvu “Par lētāku elektrību” sabiedrības iniciatīvu portālā aptuveni nedēļas laikā jau savāktas 500 balsis. Iniciatīvas autore Vera Semjonova to uzskata par labu rādītāju, un arī turpmāk aicina balsot tikpat aktīvi.
Ka zināms, Latvijā ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa, lai samazinātu elektrības cenu. Iniciatīvas autore, lai samazinātu elektroenerģijas cenu piedāvā pavisam atcelt elektrībai OIK, kā arī noteikt elektrībai PVN likmi 0% apmērā.
“Ar šo iniciatīvu es vēlos samazināt maksu par elektroenerģiju. Elektrība ir stratēģiski svarīga ikvienā uzņēmumā un mājsaimniecībā. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, elektroenerģijas rēķini kopš šā gada sākuma dēļ OIK izmaiņām ir palielinājušies par 40%-80%, dažkārt līdz pat 100%.
OIK, kaut arī sākotnēji bija domāts, kā atbalsta mehānisms zaļās un vietējās elektroenerģijas ražotājiem, tomēr kopš tā ieviešanas ir izraisījis virkni skandālu. Eksperti par OIK izsakās ne visai glaimojoši: “Diemžēl Latvijā OIK tika pārveidots par vienu no lielākajiem politiskās korupcijas perēkļiem, jo iegūt OIK licenci nozīmēja garantētu peļņu uz daudziem gadiem” Obligātā iepirkumu komponente OIK, tā vietā, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību patiesībā tika izmantota, lai ekonomikas ministrijai pietuvināti uzņēmumi gūtu simtos miljonu mērāmu peļņu.
Otrkārt – Latvijā daudzām precēm un pakalpojumiem ir piemērots samazinātais vai vispār 0% PVN. Tomēr par elektroenerģiju, kas Latvijas visu iedzīvotāju dzīvēs ir viens no svarīgākajiem pakalpojumiem mēs maksājam pilno PVN likmi – 21%, kas jau tā ne visai lēto elektroenerģiju padara vēl vairāk, kā par piektdaļu dārgāku.
Treškārt – pilnīgs absurds ir arī maksāt par elektroenerģiju, kad tā netiek lietota. Šāda sistēma Latvijā pastāv no 2016. gada 1. augusta. Likumdošanā būtu nepieciešamas izmaiņas, kas noteiktu, ka ja elektroenerģija netiek lietota, tad par to nevajadzētu neko maksāt,” norāda iniciatīvas autore.
Lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas tiek piedāvāts veikt vairākus pasākumus:
1) Atcelt PVN elektroenerģijai vispār – tas ļautu samazināt elektroenerģijas gala izmaksas par aptuveni piekto daļu.
2) Atcelt obligāto iepirkumu komponenti (OIK) jo faktiski OIK nav sasniegusi savus sākotnējos mērķus – veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
3) Likumdošanā būtu nepieciešamas izmaiņas, kas noteiktu, ka ja elektroenerģija netiek lietota, tad par to nevajadzētu neko maksāt. Jo pašreizējais regulējums paredz, maksu par elektroenerģiju pat tad kad tā netiek lietota.
Elektroenerģija ir stratēģiski svarīga nozare Latvijā, un kaut nelielas tās cenas izmaiņas atstāj paliekošu iespaidu uz tautsaimniecību. Sabiedrība – gan fiziskās personas, gan uzņēmēji iegūs lētāku elektroenerģiju, kas labvēlīgi ietekmēs ekonomiku.”
Parakstīties par iniciatīvu ir iespējams šeit: https://balsojam.lv/lv/par-letaku-elektribu.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk